KNAB pārbaudes slēdzienu par «oligarhu sarunu» nokļūšanu publiskajā telpā nosūtījis vērtēšanai specdienestam

Lai arī KNAB dienesta pārbaudi pabeidza jau oktobra beigās, KNAB vairākkārt aģentūrai LETA neatklāja kādi bijuši pārbaudes secinājumi un kāda bijusi tālākā biroja rīcība. Šodien intervijā «Delfi TV ar Jāni Domburu» Straume atzina, ka pie pamatotām šaubām vai aizdomām par iespējamā valsts noslēpuma noplūdi vai nozaudēšanu iestādes vadītājam atbilstoši ir jāreaģē.

Dienesta izmeklēšanas komisijā piedalījās arī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāvis, norādīja Straume.

Slēdziens ir klasificēts un tas nosūtīts atbildīgajai drošības iestādei izvērtēšanai. Straume neminēja vai slēdziens nosūtīts SAB vai Drošības policijai (DP).

Saskaņā ar likumu DP atšķirībā no SAB ir tiesīga izmeklēt noziegumus un ierosināt prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turētajiem.

Novembra vidū DP aģentūrai LETA apliecināja, ka DP par dienesta pārbaudi ir informēta, savukārt iesniegums no KNAB tobrīd nebija saņemts. Kad šāds iesniegums tiks saņemts, DP to izskatīšot atbilstoši savai kompetencei.

KNAB priekšnieks oktobra vidū aģentūrai LETA apliecināja, ka gadījumā, ja dienesta pārbaudē būs konstatēts iespējams noziegums, tad ir jāsāk kriminālprocess. Šāda kriminālprocesa izmeklēšana gan nebūtu KNAB kompetencē, tāpēc šādā gadījumā būtu jānosaka institucionālā piekritība un viņaprāt, DP ir vienīgā tiesībsargājošā iestāde valstī, kuras kompetencē ir izmeklēt šādus noziegumus.

Jau ziņots, ka viesnīcā «Rīdzene» noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Tomēr šī lieta atkal aktualizējusies pēc tam, kad žurnālā «Ir» tika publicētas amatpersonu un uzņēmēju sarunas, kuras, iespējams, tika noklausītas oligarhu lietā.

Pēc šīm publikācijām pieci KNAB izmeklētāji izvērtēja visu KNAB rīcībā esošo informāciju, kura nebija pievienota izbeigtajai oligarhu lietai. Pēc aptuveni divu mēneša darba tika secināts, ka nav pamata sākt kādas pārbaudes vai kriminālprocesus.

Divas pārbaudes gan bija sāktas, taču tās beidzās ar lēmumu nesākt kriminālprocesu. Viena pārbaude bija sākta par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS), iespējams, nedeklarēto īpašumu Rīgas brīvostā. Tāpat bija pārbaude par kādas amatpersonas neatļautu labuma pieņemšanu.

Visbeidzot KNAB sāka dienesta pārbaudi par šo sarunu nokļūšanu publiskajā telpā. Šī pārbaude bija pēdējā, kas KNAB palikusi no aktualizētā skandāla par izbeigto oligarhu lietu. Straume jau iepriekš neizslēdza, ka pārbaude varētu beigties ar kriminālprocesa sākšanu.