/nginx/o/2018/07/05/8161875t1hc032.jpg)
Pirms gada Latvijas valsts budžetu papildināja gandrīz 50 miljoni eiro, kas bija arestēti bankās kā noziedzīgi iegūta nauda. Ukraina uzskatīja, ka nauda nozagta tās budžetam, taču Ukraina nespēja to pierādīt. Latvijas bankās palikuši vēl 25 miljoni eiro, kam ir saistība ar Ukrainu. Taču to ieskaitīšana budžetā kavējas, šovakar ziņo LTV raidījums «de facto».
Ziņa par Ukrainas budžetam, iespējams, nozagtas naudas ieskaitīšanu Latvijas valsts budžetā daudziem Ukrainā pirms gada lika sarosīties. Ukrainas ģenerālprokurora vietnieks steigšus brauca uz Latviju, lai mēģinātu atgūt pazaudēto. Jautājumu, tiekoties Ņujorkā ANO ģenerālajā asamblejā, pārrunāja abu valstu prezidenti.
Taču līdz šim brīdim Ukrainai nav izdevies uzrādīt pārliecinošus pierādījumus, ka nauda tai pienākas.
«Reģionālajā investīciju bankā» arestēti vēl aptuveni 30 miljoni ASV dolāru jeb 25 miljoni eiro. Arī tos izmeklētāji vēlas konfiscēt par labu Latvijas budžetam. Tam pavasarī piekrita arī tiesa, taču lēmuma izpilde kavējas.
Viena no kompānijām «Imex provider», kuras kontā nauda atrodas, vērsās Satversmes tiesā. Britu Virdžinu salās reģistrētā firma apstrīdēja normu, kas ierobežo viņu tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Tiesa daļēji apmierināja «Imex provider» pieteikumu.
Ukrainā šo kompāniju saista ar bijušajam prezidentam Viktoram Janukovičam tuvu stāvošu bijušo deputātu Juriju Ivanjuščenko.
«de facto» zināms, ka bez «Imex provider» nauda arestēta vēl divu britu kompāniju kontos. Vienas no tām - «Industry East Europe Investments» – līdzīpašnieki pastarpināti, saskaņā ar Ukrainas avotiem, ir Ivanjuščenko sieva un meita, kā arī partneris Ivans Avramovs.
Ukraiņu žurnālists Dmitro Gnaps stāsta, ka pret Ivanjuščenko Ukrainā izmeklēja lietu par «Kioto protokola» naudas piesavināšanos.
«Ukraina un Japāna parakstīja vienošanos par izmešu kvotu pārdošanu. Japāna samaksāja Ukrainai 300 miljonus eiro ar nosacījumu, ka naudu izslietos ēku siltināšanai. Mūsu žurnālistu izmeklēšanā noskaidrojām, ka naudu pārskaitīja aizdomīgām firmām bez birojiem un telefoniem. Šī nauda izkūpēja gaisā. Ne mazāk kā 200 miljonus eiro nozaga Ivaņuščenko un viņam tuvi cilvēki,» stāsta Gnaps.
Taču lietu pret Ivanjuščenko izbeidza. Šogad viņa vārdu arī svītroja no Eiropas Savienības sankciju saraksta.
Latvijas izmeklētājiem nav izdevies pierādīt ne Ivanjuščenko, ne kāda cita saistību ar Latvijas bankās arestētas naudas atmazgāšanu. Taču izmeklētāji uzskata, ka nauda ir noziedzīgi iegūta un tādēļ konfiscējama.
«Mums ir zināmas tās kompānijas. Tiesas sēdēs piedalījās un arī sūdzības rakstīja minēto kompāniju pārstāvji. Taču arī viņiem neizdevās pārliecināt ne izmeklētājus, ne tiesu, ka tā nauda viņiem likumīgi pieder,» skaidro Inese Gise, Valsts policijas ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1.nodaļas priekšniece.
Tiesas sēdes bija slēgtas, lēmumi aizvien ir izmeklēšanas noslēpums. Kas stāv aiz «Imex Provider», neatklāj arī advokāts Alfrēds Voroņko.
Tiesas lēmums par 25 miljonu eiro ieskaitīšanu valsts budžetā pagaidām nav izpildīts. Tiesa «de facto» informēja, ka saņemti advokāta pieteikumi. Tiesa tos vēl vērtēs.
Arī Ukrainai nav izdevies pārliecināt Latviju, ka nauda tai nozagta. Policijā apgalvo, ka pret Latviju nekādas pretenzijas Ukraina neizvirza.