RACA: Pēc skolu tīkla optimizācijas iedzīvotāji pametīs reģionu novadus

Minētā pētījuma rezultāti liecina, ka neviena no Valkas novada skolām neatbilst saglabāšanas kritērijiem, atgādināja Krauklis. Viņš skaidroja, ka jau divu gadu garumā ar ģimenēm individuāli tiek spriests par to, kas notiks, ja skolas slēgs, jo Valkas novada skolas ir vienas no mazākajām Latvijā. «Taču būtiska daļa vecāku grib dzīvot laukos ne tādēļ, ka viņiem nav kurp braukt, bet tādēļ, ka viņi grib šo lauku dzīves veidu, viņi vēlas, lai bērni izaug laukos,» norādīja politiķis.

Viņš uzskata, ka skolu slēgšana veicinātu iedzīvotāju aizbraukšanu no pašvaldībām. Viņaprāt, sevišķi tas iespaidotu uzņēmējus, jo ar skolu slēgšanu šīs uzņēmēju ģimenes būtībā «tiekot dzītas projām.»

«Uzņēmēji pieprasa kvalitāti viņu dzīves apstākļiem - skolas, kur bērniem mācīties - lai ir baseins, fiziskās nodarbības. Ģimenes grib dzīvot novados un prasības iedzīvotājiem tikai aug,» skaidroja Krauklis.

Līdzīgu nostāju pauda arī Līvānu novada priekšsēdētājs Andris Vaivods (ZZS). Viņš norādīja, ka novads iegulda līdzekļus uzņēmējdarbības attīstībā un dara visu, lai uzņēmējus piesaistītu, taču, «ja viņu bērniem nav, kur skoloties - viņi brauks projām.»

Līvānu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ilga Peiseniece apgalvoja, ka vietējie uzņēmēji pat ir iedibinājuši izcilības balvu pedagogiem, kuras pasniedz par sasniegumiem olimpiādēs vai izcilu darbu ar skolēniem. «Divu gadu laikā uzņēmēji šajās balvās izmaksājuši 20 250 eiro - atsevišķos gadījumos pat 5000 apmērā vienam pedagogam,» skaidroja pārstāve, norādot, ka tas ir kļuvis par lielu stimulu pedagogiem veikt savu darbu vēl kvalitatīvāk.

Viņa uzsvēra, ka Līvānos neko mākslīgi neuzturot. Skolas slēdz, ja tās savu funkciju vairs neveic, taču Līvānos visās skolās ir pirmsskolas grupas, kas nodrošina pēctecību, teica Peiseniece. «Neskatoties uz to, ka Rudzātu vidusskola ir viena no labākajām skolām Latvija lauku reģionos, to tāpat plāno slēgt un, ja zināšanu rezultāti nav kritērijs skolu saglabāšanai, tad kas ir, vai tiešām tikai bērnu skaits ir noteicošais?» sprieda novada pārstāve.

Kā ziņots, IZM pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus rodot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma un skolu aprīkojuma līmeņa celšanai, gan pārejai uz jauno izglītības saturu. Pētījuma autori ir pārliecināti, ka ar esošo finansējumu to iespējams paveikt, tikai veicot skolu tīkla optimizāciju.

Pētījumā norādīts, ka vidusskolas 10.-12.klašu posmā klasē būtu jāmācās vismaz 25 skolēniem, savukārt sākumskolas klasē būtu jāmācās ne mazāk kā sešiem skolēniem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) paudis pārliecību, ka skolās ar ļoti nepietiekamu skolēnu skaitu 10.- 12.klašu posmā ir ārkārtīgi grūti runāt par izglītības kvalitāti. Viņš uzsvēris, ka visiem izglītības procesā iesaistītajiem «ir laiks iziet no komforta zonas»