Ar kursu pareizajā virzienā: Vidzemes Augstskola

Grūtību pārvarēšana ar zinātnisko darbību

Ik gadu ap vidusskolas izlaidumu un eksāmenu laiku informācijas telpā parādās jautājums par grūto laiku augstskolām: jo Latvijā nav, kas studē. Vidusskolēnu skaits samazinās, asi tiek norādīts uz studentu pārprodukciju atsevišķās jomās, tiek uzsvērts inženieru trūkums. Kā sarunā ar Tvnet norāda G. Krūmiņš, tad, viņaprāt, grūtie laiki ir drīzāk vidusskolām, nevis augstskolām – mūsdienīgai un modernai augstskolai ir jāspēj pielāgoties izmaiņām sabiedrībā. Arī ViA ir samazinājusi studiju vietas atsevišķās programmās, jo darba tirgus un demogrāfiskā situācija to pieprasa. Dažās programmās studenti tiek uzņemti ne katru gadu, bet augstskola to neuzskata par traģēdiju. Desmitiem gadu strādājot vienādā veidā, neko nemainot stratēģijā un darbībā, izdzīvot nevar.

»Tas, kas mums palīdz ne tikai izdzīvot, bet arī virzīties uz augšu, ir fakts, ka mēs spēcīgi ejam iekšā zinātnē un pētniecībā. Bez tradicionālajām studiju programmām esam izvērtuši daudz citu lietu,» stāsta rektors. Šobrīd vienotais augstskolas pētījumu virziens ir Digitālie risinājumi sociālajiem izaicinājumiem. Kā norāda G. Krūmiņš, tad ViA stiprā puse ir tieši starpdisciplinārie pētījumi, kas kļūst arvien aktuālāki. Jāatzīst, ka spēcīgai pētnieciskajai darbībai nepieciešama gan zinātniskā bāze, gan cilvēku resurss, gan prasmīga finansējumu piesaiste. Šobrīd augstskolai ir izveidota stabila struktūra un bāze zinātnisko pētījumu realizēšanai gan reģionālā, nacionālā, gan, protams, starptautiskā līmenī.

Izglītība, kādu pieprasa darba tirgus

Apkārtējai videi nemitīgi mainoties, ir jāmainās arī augstskolai, ir pārliecināts rektors. Tieši tāpēc ViA aktīvi un dinamiski seko līdzi ne tikai studiju programmu saturam, bet arī formai un pasniegšanas veidam. Augstskolas veiktā pētījumā iegūtie rezultāti par darba tirgus pieprasījumu Vidzemē tiek salāgoti ne tikai ar ViA piedāvājumu, bet arī ar citu reģionālo izglītības iestāžu programmu saturu.

Viens no aspektiem, ko uzsver G.Krūmiņš – strādājošajiem ir svarīgi iegūt augstāko izglītību un augstskolai ir jārada tam piemēroti apstākļi un jāpielāgojas studējošajiem. ViA ir ļoti cieša sadarbība ar reģiona uzņēmumiem gan prakses vietu nodrošināšanā studentiem, gan studiju piedāvājuma izveidošanā, lai tas būtu arī pieejams arī strādājošajiem. Piemēram, arī nesen licencētā bakalaura līmeņa programma «Mehatronika» ir solis pretī darba tirgum, ko tas arī ļoti novērtē.

Jau ilgāku laiku augstskola piedāvā «Atvērtās universitātes konceptu» – iespēju katram interesentam noklausīties un apgūt kādu konkrētu studiju kursu. To īpaši novērtē jomu speciālisti, kas vēlas palielināt savu konkurētspēju darba tirgū, apgūstot trūkstošās, piemirstās vai pavisam jaunas prasmes.

Ciešā sadarbībā ar industrijām

Kā uzsver G. Krūmiņš, dažāda veida sadarbība visos līmeņos augstskolai ir svarīga, tostarp – sadarbība ar industrijām. Lai izglītība būtu jēgpilna, lietderīga un lai augstskolas absolventi būtu atbilstoši darba devēju prasībām – tas ir svarīgi ViA. Arī tāpēc ar nākamo mācību gadu tiks ieviestas četras jaunas starpdisciplināras, laikmetam atbilstošas maģistra studiju programmas. Divas no tām būs vairāk fokusētas uz IT – «Kiberdrošības inženierija» un «Virtuālā un papildinātā realitāte», un divas – uz sociālajām zinātnēm – «Stratēģiskā komunikācija» un «Mediju un digitālā pratība». Visas ir aktuālas tēmas un maģistra programmas veidotas tā, lai tās papildinātu speciālistu, valsts iestāžu un uzņēmumu darbinieku redzesloku un veidotu tiem jaunas prasmes. Lai veicinātu pārnozaru sadarbību, daži lekciju kursi un moduļi, praktiskie uzdevumi tiks īstenoti kopīgi visiem studentiem. Tāpat studējošajiem būs jārēķinās ar plašu angļu valodas pielietošanu, jo studiju procesā tiks piesaistīti daudzi ārvalstu lektori un eksperti.

Labākos noskata jau studiju laikā

Jautāts, kāds ir tipiskais students ViA, G. Krūmiņš atzīst, ka tie lielākoties ir vidzemnieki, kuriem augstskolu ieteicis kāds jau tur studējošais vai absolvents. Studenti, kas nāk uz ViA, parasti ir radoši un ieinteresēti savā jomā, un tieši šādus jaunus cilvēkus augstskola piesaista.

«Mēs ļaujam studentiem radoši izpausties gan mācību procesā, gan ārpusstudiju dzīvē, un tas ir iespējams, jo veidojam salīdzinoši nelielas studiju grupas. Personiskā attieksme studentiem patīk, un mums ir prieks, ka studiju laikā jaunie cilvēki aug kā personības,» prieku par jaunatni neslēpj rektors. Noteikti mūsdienās studentiem ir vērts censties sevi pierādīt jau studiju laikā, jo labākos studentus uz daudzsološākajām vakancēm darba devēji piesaista vēl pirms augstskolas absolvēšanas. Uz izlaiduma laiku praktiski visi studenti jau ir nodarbināti.

G. Krūmiņš norāda, ka bakalaura studiju līmenī populārākās studiju programmas pēdējā laikā ir IT programmas. Taču augsts pieprasījums saglabājas arī pārējos virzienos – tūrisma, mediju un komunikācijas, biznesa jomās. Interese ir pieaugusi par mehatronikas un koka ēku celtniecības un ekobūvju programmām.

Konkurē globālā līmenī

Augstskolas rektors norāda, ka tas, ka augstskola atrodas Latvijas reģionā, nav trūkums. «Mēs konkurējam globālajā līmenī, mēs skatāmies pāri robežām, tāpēc ir vienalga, vai augstskola atrodas Rīgā, Valmierā vai Liepājā. No Francijas vai Vācijas skatupunkta tas ir vienalga,» tā G. Krūmiņš. Jā, protams, daudz studentu augstskolai nāk tieši no Vidzemes, kā arī augstskola par daudzu savu pētījumu lauku ir izvēlējusies tieši Vidzemes kontekstu. Tomēr plašākā zinātnes un pētniecības kontekstā, konkurence globālajā līmenī ar citiem lieliem pētījumu veicējiem ir vistiešākā. Tāpat ViA ir vairākas programmas angļu valodā, un augstskolas pārliecība ir, ka tās loma izglītībā noteikti pieaugs. Sadarbojoties ar universitātēm Eiropā, caur ViA Valmierā tiek ienesta pasaules elpa.

Trompete, vēsture un rektora amats

Pirms četriem gadiem nonākot rektora amatā, lielākais G. Krūmiņa izaicinājums ir bijis mainīt augstskolas profilu un vērst to vairāk zinātnes un pētniecības virzienā. Augstskolā tika īstenota arī strukturāla reforma, lai darbs ritētu efektīvāk un komanda strādātu kā vienots kodols. Pārmaiņu process nav bijis viegls, tomēr rezultāts ir vērtējams kā ļoti labs. Rektors uzsver, ka straujās pārmaiņas nebūtu iespējamas bez visa augstskolas kolektīva atbalsta un līdzdarbības. Kolēģi ir tie, kas motivē uzņemties arvien jaunus izaicinājumus arī nākotnē.

Interesanti, ka rektoram pašam pirmā izglītība ir mūzikas jomā – savulaik ieguvis bakalaura grādu Mūzikas akadēmijā kā trompetists. Vēlāk maģistra studijās apguvis savu sirdslietu – vēsturi un arī kļuvis par vēstures zinātņu doktoru.

Ik dienu turot rūpi par aptuveni 800 studentiem, ViA pulsē Valmieras centrā, padarot pilsētu un visu reģionu dzīvīgāku. Jaunie speciālisti, nākotnes profesionāļi un šodienas censoņi – tas ir ViA dzinējspēks.

Ieskaties, kā rit dzīve Vidzemes Augstskolā!