Zolitūdes traģēdija, kā tā notika?

Kas būvēja?

Tirdzniecības kompleksu būvējusi - būvkompānija «Re&Re», bet ēku projektējusi arhitektu firma «Kubs». Veikala ēka Zolitūdē, Priedaines un Anniņmuižas ielu krustojumā, pabeigta 2011.gada nogalē.

«Homburg Zolitude» piederēja sabrukušā «Maxima» veikala jumta virsējā daļa, pazemes autostāvvieta un blakus uzbūvētais daudzdzīvokļu nams. Tirdzniecības platību īpašnieks ir «Tineo», kas savukārt ēku iznomāja mazumtirgotājam «Maxima Latvija».

Pirms traģēdijas uz ēkas jumta bija izcēlies ugunsgrēks

Vēl pirms otrās kārtas būvniecības, 2011.gadā uz tagad jau sabrukušā lielveikala jumta bija izcēlies ugunsgrēks. Pēc traģēdijas, kas notika 2013.gadā, eksperti diskutēja, vai ugunsgrēks bija viens no cēloņiem, kas izraisīja lielveikala sabrukšanu. Pēc liecinieku stāstītā, bojāta esot bijusi jumta terase un pats jumts.

Lai arī ugunsgrēka sekas likvidētas, piesaistītais eksperts Valdis Zvejnieks norādījis, ka ugunsgrēks, kas remonta laikā izcēlās uz pēcāk sagruvušā lielveikala «Maxima» jumta Zolitūdē, Priedaines ielā 20, nav bijis pamatcēlonis jumta iebrukšanai, taču tas veicināja un paātrināja sagruvumu.

Notiek traģēdija

2013. gada rudenī uz veikala jumta notika objekta otrās kārtas būvdarbi, kurus veica uzņēmums «Re&Re». Uz ēkas jumta bija paredzēti pastaigu un rotaļu laukumi mājas iedzīvotājiem un apzaļumošana. Neraugoties uz būvdarbiem, veikals turpināja darbu, ko pieļāva spēkā esošie būvnormatīvi.

Būvniecības normatīvie akti neparedz šādām būvēm pirms nodošanas ekspluatācijā veikt nestspējas slodzes pārbaudi. Katastrofas brīdī SIA «Gartens» apzaļumošanu bija pabeidzis jau par 80—90% un apzaļumotā jumta atklāšana bija paredzēta 29. novembrī.

Pirms katastrofas jau plkst.16.21 nostrādāja ugunsdrošības signalizācija un atskanēja divi balss aicinājumi evakuēties, tomēr ne visi veikalā esošie pircēji un darbinieki steidzās to izpildīt. Maxima pārstāvji preses konferencē pēc notikušā skaidroja, ka apsardze, pārbaudot, kāpēc signalizācija iedarbojusies, neatrada neko, kas liecinātu par ugunsgrēku. Apsardzes darba instrukcijas noteikušas, ka, nepastāvot acīmredzamām briesmām, evakuācija nav jāveic.

Plkst.17.41 pircēju pārpildītajam veikalam iebruka daļa jumta vietā, kur atradās piena produktu nodaļa un kases, kā arī ārējā siena (pirmais nogruvums). Pazuda elektrība, tāpēc veikalā iestājās tumsa. Cilvēki centās izkļūt no veikala, bet pa durvīm tas nebija iespējams, jo tās vairs nedarbojās.

Tika izmantoti logos izsisti caurumi. Ieradās ugunsdzēsēji un glābēju smagā tehnika, bet policija un karavīri norobežoja teritoriju. Pulksten 19.04, kad ēkā jau bija iegājuši glābēji, nogruva vēl viena daļa jumta konstrukcijas. Rezultātā bojā gāja trīs glābēji.

Sestdien, brīdī, kad bija palicis pārmeklēt vairs tikai 80 kvadrātmetrus, sagruvušajā veikalā «Maxima» plkst.17.52 vakarā notika trešais nogruvums, taču tajā cilvēki necieta. Trešajā nogruvuma brīdī ēkas gruvešos strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji.

Lielākā traģēdija Latvijā

Kopumā traģēdijā bojā gājuši 54 cilvēki (to skaitā 3 glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tikuši ievainoti. Kopējā nogruvuma platība bija apmēram 1500 kvadrātmetri. Šī ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Tāpat šī upuru skaita ziņā ir viena no lielākajām traģēdijām celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.

Tā rezultātā bojā gājuši 54 cilvēki (to skaitā 3 glābēji, vairāki veikala darbinieki un citi), kā arī vairāki desmiti tikuši ievainoti. Kopējā nogruvuma platība bija apmēram 1500 kvadrātmetri. Šī ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Tāpat šī upuru skaita ziņā ir viena no lielākajām traģēdijām celtniecības objektos Eiropā pēdējo gandrīz 20 gadu laikā.

Valsts policija sāk kriminālprocesu traģēdijas dienā

21. novembrī Valsts policija sāka kriminālprocesu par iespējamu Krimināllikuma 239. panta 2. daļā paredzētu noziedzīgu nodarījumu — par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Attiecīgajā panta daļā ir runa par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu vai noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa un ja tas izraisījis smagas sekas.

Par šādu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Rīgas dome uzdeva Rīgas pilsētas būvvaldei sākt ārpuskārtas pārbaudi visos objektos, kurus būvē SIA Re&Re.

Secina, ka traģēdijas dienā signalizācija atslēgta 37 reizes

Ticis konstatēts, ka traģēdijas dienā 2013.gada 21.novembrī lielveikalā strādāja vecākais apsargs un divi uzraugi, kuri norādīja, ka pēc signalizācijas nostrādāšanas viņi vērsās ar jautājumu pie vecākā apsarga par to, ko atbildēt «Maxima» darbiniekiem un veikala apmeklētājiem saistībā ar trauksmes signalizāciju.

Vecākais apsargs esot norādījis, ka viss ir kārtībā un darbiniekiem ir jāturpina strādāt. Tika konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apskati, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju. Apsargs signalizāciju atslēdzis 37 reizes, neveicot cilvēku evakuāciju, ne reizi nepārbaudot telpas, no kurām nāca trauksmes signāls.

Tāpat tika konstatēts, ka lielveikala darbinieki nebija iepazīstināti ar rīcību gadījumos, ja no ugunsaizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls, kā arī «Maxima» kā darba devējs, izveidojot darba aizsardzības vecākā speciālista amatu, uzlikusi pārāk daudz pienākumu vienam darbiniekam.

Krimināllietu par notikušo traģēdiju tiesa sāk skatīt vien 2015.gada beigās

Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir vērienīgākā tiesas prāva Latvijas vēsturē. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2015. gada decembrī sāka skatīt lietu, kurā sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 personas, bet kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs bija 155 miljoni eiro. Kā liecinieki krimināllietā tika pieteikti 144 cilvēki.

Apsūdzētas par notikušo - deviņas personas

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.

Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā, ko skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Krimināllietu par notikušo traģēdiju turpina skatīt tiesā.