Bijušais iekšlietu ministra vietnieks atsakās no Atzinības krusta

Ordeņu kapituls ir paziņojis, ka 15.novembrī nolemts atņemt Indrikovam 20.oktobrī piešķirto Atzinības krusta trešo šķiru, pamatojoties uz Valsts apbalvojumu likuma 48.panta pirmās daļas 4.punktu, kas paredz, ka apbalvojumu atņem, ja persona pirms apbalvojuma pasniegšanas iesniegusi Ordeņu kapitulam rakstveida iesniegumu par atteikšanos no tā.

Kā pastāstīja Ordeņu kapitula kanclere Karina Pētersone, pamatojot savu lēmumu atteikties no augstā apbalvojuma, Indrikovs skaidrojis, ka viņš patlaban esot vien ierindas pasniedzējs augstskolā un, atskaitot Tēvijas mīlestību, viņam nekādu īpašu nopelnu valsts labā neesot.

Indrikova nostāju nav spējis mainīt arī atgādinājums par viņa nozīmīgo lomu deviņdesmitajos gados un ieguldījumu Policijas akadēmijas dibināšanā.

Pētersone pateicās Daugavpils Universitātes kolektīvam, kurš virzīja Indrikovu šim augstajam apbalvojumam, kā arī atzina, ka lēmums atņemt Indrikovam piešķirto Atzinības krustu bijis smags.

Daugavpils Universitātē informēja, ka Indrikovs arī iepriekš esot atteicies no virzīšanas augstiem valsts apbalvojumiem, skaidrojot, ka kalpot valstij esot katra tās pilsoņa pienākums arī bez uzslavām un apbalvojumiem. Šoreiz Atzinības krustam draugi Indrikovu esot izvirzījuši bez viņa paša ziņas.

Sazināties ar pašu Indrikovu aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies.

Indrikovs ir dzimis 1938.gadā Aglonas pagastā, mācījies Krievijas PFSR Sabiedriskās kārtības sargāšanas ministrijas augstskolā un PSRS Iekšlietu ministrijas akadēmijā.

Indrikovs ir bijis LPSR Iekšlietu ministrijas Milicijas pārvaldes inspektors, nodaļas vadītāja vietnieks, Milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Iekšlietu ministrijas Minskas augstskolas Rīgas nodaļas priekšnieks un Iekšlietu ministrijas pārvaldes priekšnieks.

Jau atjaunotās Latvijas laikā Indrikovs kļuvis par iekšlietu ministra vietnieku Godmaņa valdībā, vēlāk par Latvijas Policijas akadēmijas rektoru, bet vēlāk darbību turpinājis Daugavpils Universitātē.