Noraida aicinājumu no medicīniskās aprūpes minimuma izslēgt ģimenes ārstu pakalpojumus

Kā norādīja LTRK pārstāve Ingrīda Circene (V), kamera joprojām uzskata, ka, lai motivētu iedzīvotājus iesaistīties jaunajā veselības aprūpes sistēmā, nepieciešams no minimālā veselības aprūpes groza izslēgt ģimenes ārstu pakalpojumus.

Tomēr gan Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS), gan deputāts Romualds Ražuks (V), gan Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, gan Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis Roberts Fūrmanis un citi šo priekšlikumu noraidīja.

Keris sacīja, ka viņa nostāja saistīta ar Pasaules Veselības Organizācijas pausto, proti, ja Latvija tomēr plāno ieviest diferencētos veselības aprūpes grozus, šī iecere sākotnēji jāīsteno ļoti uzmanīgi un pakāpeniski.

Vienlaikus Ražuks sacīja, ka piekrīt Kera paustajam par jaunās veselības aprūpes sistēmas ieviešanu pakāpeniski. Viņš tomēr norādīja, ka atbalstītu ģimenes ārstu pakalpojumu izņemšanu no medicīniskā minimuma, tomēr esošajā situācijā tas nav iespējams.

Tiesībsargs Juris Jansons izteica priekšlikumu medicīniskās palīdzības minimumu pat paplašināt ar minimālo laboratorisko izmeklējumu klāstu, lai ģimenes ārsts spētu pakalpojumu sniegt kvalitatīvi.

Šī iemelsa dēļ Ražuks aicināja VM sagatavot priekšlikumu, kurā tiks noteiktas robežas par to, kuri no ģimenes ārstu pakalpojumiem un laboratoriskajiem izmeklējumiem tiks iekļauti minimālajā grozā.

Tāpat šodien Saeimas komisijā sāka skatīt priekšlikumus par tiem cilvēkiem, kuriem būs tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.

Personu loks tika paplašināts ar Latvijas Studentu apvienības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas priekšlikumu, proti, ka valsts apmaksātos pakalpojumus vajadzētu saņemt arī cilvēkiem, kuri piedalās Eiropas brīvprātīgā darba interešu izglītības vai jauniešu mobilitātes programmās. Šo priekšlikumu atbalstīja arī Ārlietu ministrija.

Savukārt tiesībsarga priekšlikums noteikt, ka tiesības uz pakalpojumiem valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvarā būs pilna laika studentiem, taču ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, dažādu iemeslu dēļ tika noraidīts.

Viens no komisijas sēdē minētajiem iemesliem bija priekšlikumā paustā diskriminācija pēc vecuma, turklāt ar šo ieceri tiktu izslēgti medicīnas nozarē studējošie, kuri mācās ilgāk nekā lielākā daļa studentu. Fūrmanis uzskata, ka, ierobežojot vecumu, tiktu apdraudēta medicīnas nozares pēctecība.

Savukārt Ražuks piebilda, ka šajā priekšlikumā saskatāma nevienlīdzīga attieksme pret studentiem, kā arī diskriminācija pret vecumu. Viņa viedoklim pievienojās deputāte Silvija Šimfa (NSL).

Vienlaikus Keris nepiekrita deputātiem, ka šis priekšlikums ir diskriminējošs, tomēr aicināja vecuma robežu noteikt samērīgu, piemēram, 30 nevis 24 gadu vecumu.

Pēc diezgan garām diskusijām komisija tomēr tiesībsarga priekšlikumu noraidīja.

Komisija patlaban skata Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu otrajam lasījumam, kuram tika saņemti 143 priekšlikumi. Saeimas komisija patlaban izskatījusi 82 no tiem.

Kā ziņots, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina no veselības aprūpes minimālā pakalpojumu groza izņemt ģimenes ārstu pakalpojumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē sacīja Circene.

Viņa norādīja, ka LTRK atbalsta, ka pastāv divi veselības aprūpes pakalpojumu grozi, taču minimālajā grozā būtu iekļaujama tikai neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība un veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem.

Arī LTRK pārstāvis Marģers Zeitmanis norādīja, ka veselības aprūpes sistēmai nepieciešams nevis «kosmētiskais, bet kapitālremonts», tāpēc svarīgi apsvērt, vai cilvēkam, kurš apzināti nepiedalās sistēmā, būtu jānodrošina primārā aprūpe un kompensējamie medikamenti. «Ja mēs radīsim šos mazos šķēršļus, ļoti daudzi sapratīs, ka sistēmā ir ērtāk piedalīties nekā nepiedalīties,» piebilda Zeitmanis.

Toreiz sēdes dalībnieku vidū viedokļi par piedāvājumu krasi atšķīrās - viena daļa deputātu un sēdes dalībnieku atbalstīja šo ieceri, bet apmēram tikpat liela daļa neatbalstīja. Deputātu un sēdes dalībnieku vidū izcēlās asas diskusijas, brīžiem pat augstos toņos, tomēr par to, kurš no variantiem ir atbalstāmāks, tā arī neizdevās vienoties.

Kā ziņots, VM izstrādātajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta. Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.

Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.