Āboltiņa pārmet Kamparam Ķirša bīdīšanu ekonomikas ministra amatam paša interesēs

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Ieva Lūka / LETA

Pēkšņi no «Vienotības» izslēgtā kādreizējā partijas līdere Solvita Āboltiņa partijas ģenerālsekretāram Artim Kamparam pārmet iespējamās intereses ekonomikas ministra izvēles procesā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Partijas iekšējās disciplīnas neievērošana, apzināta partijas valdes autoritātes graušana un piedalīšanās aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu – šādus pārkāpumus «Vienotības» frakcijas vadītājas Solvitas Āboltiņas darbībās saskatīja astoņi partijas valdes locekļi, kas pirmdien nobalsoja par viņas izslēgšanu no partijas. Āboltiņa pati sēdē nepiedalījās, tāpēc lēmumu dēvē par aizmugurisku izrēķināšanos par to, ka viņa publiski pauda skepsi par Ķirša kandidēšanu uz ekonomikas ministra amatu, ko aktīvi esot aizstāvējis partijas ģenerālsekretārs Kampars.

«Protams, jā, nenoliedzami, Ķirsis bija tas kandidāts, kurā ieinteresēts ļoti daudz bija arī tieši konkrēti Artis Kampars. (...) Kā bijušajam partijas biedram, kas ilgstoši ir strādājis un vērojis savus kolēģus, es uzskatu, ka

man ir pamats zināmām aizdomām jeb viedoklim, ka tur varētu būt šīs intereses,» saka Āboltiņa.

Detaļās viņa gan neieslīgst, norādot, ka «tas nav publiskas iztirzāšanas objekts šobrīd, kurā virzienā tas ir».

Vaicāta, vai tas nav saistīts ar kādiem iespējamiem likumpārkāpumiem, Āboltiņa «de facto» atbild: «Nē, tie nav likumpārkāpumi iespējamie, tās ir vienkārši intereses, lai būtu kāds cilvēks, ar kura palīdzību būtu daudz vairāk informācijas, kas notiek Ekonomikas ministrijā, nekā tā ir publiskajā telpā.»

Kampars, kurš pats savulaik bijis ekonomikas ministrs, bet nu jau ilgus gadus ir «Vienotības» ģenerālsekretārs, savas kādreizējās tuvās līdzgaitnieces aizdomas kategoriski noraida:

«Es negribētu šobrīd tiešām bankrotējušas politiķes šāda veida attaisnojumus komentēt.

Tās ir pilnīgas muļķības. Šobrīd partijā tiešām notika ļoti plaša iekšējā diskusija par to, kas ir labākais piemērotais kandidāts, un Kamparam te nekāda loma nav bijusi kaut kādā kandidātu virzīšanā. Tas, ka Vilnis Ķirsis, manuprāt, kā «Vienotības» jaunās paaudzes politiķis, kuram šobrīd ir pietiekami liela sabiedrības uzticība un kurš ir pierādījis sevi Rīgas kampaņā, ir viens no perspektīvajiem politiķiem nākotnē, to vienmēr esmu teicis un atbalstījis. Bet šajā gadījumā tam nav nekādas saistības ar sponsoru interesēm.»

Rīgas domes deputāts Ķirsis, kurš bija starp tiem valdes locekļiem, kas nobalsoja par Āboltiņas izslēgšanu, par kandidēšanu uz ekonomikas ministra amatu saka: «Es uz šo amatu nevienu brīdi neesmu rāvies. Mani uzrunāja partijas priekšsēdētājs, aicināja uzņemties. Ja tas nebūtu noticis, tad es katrā ziņā nemeklētu kaut kādu drudžainu veidu, kā rauties pēc šī amata.»

Āboltiņa norāda, ka frakcijā atsevišķi deputāti bija paziņojuši, ka par Ķirsi nebalsos, un viņa tikai atskaņoja šo viedokli, jo uzskatīja, ka frakcijai jābūt vienotai. Pret bija, piemēram, Renārs Putniņš, kurš Zatlera Reformu partijas pirmsākumos vadīja Rīgas nodaļu, taču neilgi pēc tam no partijas izslēgts par konfliktēšanu ar pārējiem valdes locekļiem, tostarp – Vilni Ķirsi. Tagad abi atkal sastapušies «Vienotībā». «Kas attiecas uz Ķirša kungu, es teicu, ka man būs savs viedoklis un es balsošu tā, kā es to izlemšu balsot, un, ja mani neapmierinās frakcijas viedoklis, es balsošu pretēji frakcijas viedoklim,» apstiprina Putniņš.

«Vienotības» valde šonedēļ publiski pārmeta Āboltiņai to, ka viņa atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi. Partijas vadītāju Arvilu Ašeradenu, kurš iepriekš bija iecerējis nākt vadīt frakciju, bet tagad izlēmis pats palikt ekonomikas ministra amatā, Āboltiņas tagadējie paziņojumi vien pārliecina, ka valde lēmusi pareizi:

«Es, godīgi sakot, šajā te Āboltiņas šļurā negribu iesaistīties.

Ekonomikas ministrijā nekādas apiešanas vai intrigas, vai lobiju intereses nekādas nav. Visi, kas vēlas virzīt kaut kādus jautājumus, noteiktā kārtībā viņus iesniedz, es viņus izskatu un labākā veidā uz viņiem atbildu. Tā kā es negribētu šitajā te piedalīties. Tas ir kaut kas, pēc kādiem noteikumiem ir spēlēts līdz manīm, ar manīm tam nav nekāda sakara. Lūdzu liekat mani mierā par šiem jautājumiem.»

Raidījums vēsta, ka Ašeradena birojā šovasar par juridisko padomnieci gan sāka strādāt Veronika Leja – ilggadēja «Vienotības» juriste, kas savulaik devusi padomus arī Kamparam. Septembrī viņa gan devusies ilgstošā atvaļinājumā. Tas ir ļāvis Ašeradenam izvairīties no nepatīkamiem jautājumiem par padomnieces ģimenes locekļu saikni ar Martinsonu ģimeni, kas ir OIK skandālā ierautās SIA «Rīgas Enerģija» līdzīpašnieki.

Veronikas vīrs, advokāts Lauris Leja vairākās tiesvedībās pārstāv gan Māri Martinsonu, gan ar viņu agrāk saistītos uzņēmumus. Savukārt viņas mātei Fļuzai Semakai piederošais juridiskais birojs «Carrington, Hall & Hamburg» pirms diviem gadiem nodibināja akciju sabiedrību «MN Holding», kas uzreiz pēc tam pārņēma iepriekš Martinsoniem daļēji piederējušos būvuzņēmumus, piemēram, «Moduls-Rīga» un «Velve». Kampars atzīst, ka pēc raksta avīzē «Diena» ar Veroniku Leju par to ir runāts: «Tiešām mēs pieprasījām paskaidrojumus no Veronikas Lejas par šo jautājumu. Viņa sniedza skaidrojumu un, ņemot vērā to, ka viņa tiešām jau bija bērniņa gaidībās un burtiski mēnesis vai divi bija līdz tam, kad viņai bija jādodas dekrēta atvaļinājumā... Nu protams, ka tā saruna bija pietiekami asa no partijas puses, uzzinot šādus faktus. Šobrīd jāsaka, ka viņas skaidrojums arī bija saprotams, bet šobrīd tiešām viņa partijā nav, ņemot vērā, ka viņa ir dekrēta atvaļinājumā.»

Raidījuma veidotāji norāda, ka joprojām neatbildēts paliek jautājums, kas vadīs frakciju. Lai gan valde šim amatam ieteica Hosamu Abu Meri, lēmums ir jāpieņem frakcijai, un tā pagaidām nav balsojusi. Abu Meri ir viens no trim frakcijas deputātiem, kas ir «Vienotības» valdes sastāvā, un viņš balsojumā par Āboltiņas izslēgšanu atturējies labu personīgo attiecību dēļ.

Atturējās arī Ainars Latkovskis, kurš paredzēja, ka lēmums izraisīs nerimstošu mediju uzmanības vilni: «Tas jau nekādas sabiedrības intereses nerisina. Principā tagad nedēļu, divas, trīs tiks turpināts runāt, atkarībā no iesaistīto personu interesēm tiks malts šis jautājums. Ko tas dod cilvēkiem realitātē? Da neko!»

No deputātiem vienīgā ierosinājumu par Āboltiņas izslēgšanu parakstīja un vēlāk arī balsojumā atbalstīja Laimdota Straujuma, kura norāda – tas nebija spontāns lēmums: «Iemesli un cēloņi bija ne tikai konkrētā darbība, pretdarbība pret ievēlēto jauno partijas priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu frakcijas kontekstā, bet arī tāpat iepriekš pret Andri Piebalgu bija šis dubultais varas centrs mēģināt veidot.»

Pagaidām Āboltiņa gan paliek vadīt frakciju - līdz brīdim dažu tuvāko nedēļu laikā, kad viņa plāno atgriezties ārlietu dienestā. Tomēr, lai gan savu izslēgšanu uzskata par pretēju statūtiem, par palikšanu «Vienotībā» viņa necīnīsies: «Nē, nē, nē. Nē, nu es katrā ziņā šo organizāciju tomēr esmu dibinājusi. Es to dibināju ar lielu pārliecību, un tas bija ļoti grūti – ar ļoti daudz un dažādiem cilvēkiem un ļoti daudz un dažādām iekšējām pretrunām. Un šobrīd ir tik slikti «Vienotībai«... Nu, ja saka, liekas, ka sliktāk vēl nevar būt, šobrīd atkal izrādās, ka var. Un es nebūšu tā... Ārkārtas kongress ar kaut kādu tamlīdzīgu darba kārtību, tas manuprāt, ir kaut kas nāvējošāks. Es nevaru aiz cieņas pret to, ko esmu dibinājusi, kaut ko tādu izpildīt.»

Āboltiņas izslēgšana no partijas vismaz pagaidām nav izraisījusi «Vienotības» biedru masveida izstāšanos. Partijā apstiprina, ka to šonedēļ ir pametusi Neretas novada nodaļas vadītāja Zigfrīda Ozoliņa. «Vienotībā» viņu diezgan labi pazina, jo visai bieži partijas kongresos viņa uzstājās ar pašsacerētiem dzejoļiem, kas bija veltīti Āboltiņai.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu