Trešā daļa tiesu priekšsēdētāju savos amatos atrodas ilgāk nekā 10 gadus

Pagājušajā ceturtdienā bez debatēm un lielā vienprātībā Saeima atļāva tiesas priekšsēdētājiem būt amatā kaut visu savu mūžu. Iepriekš likums paredzēja vadīt tiesas ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Parlaments neņēma vērā tiesnešu mazākuma viedokli, ka

ilgstoši atrodoties priekšsēdētāja krēslā, var iestāties pašapmierinātība un pat stagnācija.

Valsts prezidents šonedēļ parlamenta darbu izbrāķēja, sakot, ka labojumi nav vērsti uz tiesu sistēmas attīstību. Saeimai būs atkārtoti, jālemj par likumprojektu, tomēr raidījuma aptaujāto deputātu viedoklis neliecina, ka prezidenta teiktajā ieklausīsies.

Līdz šim Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktās kriminālizmeklēšanas dēļ, amatus zaudējuši jau trīs tiesu priekšsēdētāji. 2011. gadā par kukuļņemšanu notiesājošs spriedums stājās spēkā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšspilsētas tiesas priekšsēdētājai Irēnai Poļikarpovai. Viņas kolēģi no Zemgales priekšspilsētas tiesas Ziedoni Strazdu notiesāja par septiņu personu fiktīvu nodarbināšanu. Savukārt kādreizējai Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājai Aijai Orniņai inkriminē neizpaužamu ziņu izpaušanu un vēl viena izmeklēšana pret tiesnesi saistīta ar uzņēmēju Jūliju Krūmiņu.

Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) stāsta, ka 2012.gadā pētījumi liecināja, ka sabiedrības ticība tiesu varai kritusies. 2013.gadā tieslietu ministrs rosināja virkni pārmaiņu tiesu darbībā, ko vēlāk dēvēja par Bordāna reformām. Tiesu priekšsēdētāji kļuva atbildīgi ne tikai par lietu sadali, bet varēja kontrolēt, lai tiesneši nenovilcina lietu skatīšanu. Vienlaikus rajonu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem noteica ierobežojumus - proti, viņi vadībā nevarēs strādāt ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Par šīm izmaiņām balsoja vairākums Saeimas deputātu, viņu vidū arī Dzintars Rasnačs (NA). Taču jau divus gadus vēlāk jau kā tieslietu ministrs, Rasnačs pieprasīja ierobežojumus tiesu priekšsēdētājiem no likuma svītrot.

Ministrs raidījumam stāsta, ka ar normu nav bijuši apmierināti paši tiesneši. Ik pēc pieciem gadiem uz tiesas priekšsēdētāja amatu rīko konkursu, tomēr tajos visbiežāk piesakās tikai viens pretendents - līdzšinējais vadītājs.

«Nekā personīga» saskaitīja, ka no 34 tiesām 12 priekšsēdētāji savos krēslos ir jau 2 termiņus un ilgāk.

Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Gulbinska amatā no 1987. gada

Madonas rajona tiesas priekšsēdētājs Aldis Stienis amatā no 1993.gada

Limbažu rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Miķelsone amatā no 1993.gada

Saldus rajona tiesas priekšsēdētāja Gunta Galiņa amatā no 1993.gada

Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja Iveta Andžāne amatā no 1998.gada

Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja Aija Jermacāne amatā no 2003.gada

Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane amatā no 2005.gada

Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Edīte Knēgere amatā no 1995.gada

Liepājas tiesas priekšsēdētājs Ilgvars Jaunģelže amatā no 2005.gada

Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja Inguna Preisa amatā no 2006.gada

Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde amatā no 2007.gada

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica amatā no 2007.gada

Rekordilgi vēl no padomju režīma 30 gadus amatā ir Gulbenes rajona tiesas priekšsēdētāja. Tieslietu ministrijā stāsta, ka mazās tiesas likvidēsies līdz ar teritoriālo reformu, bet apvienotajās jaunajās tiesās vajadzīgi pieredzējuši vadītāji. Tomēr reformas neko nemainīs ietekmīgajās apgabaltiesās, kur arī vadībā ilgstoši atrodas vieni un tie paši.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs norāda, ka tiesu vada cilvēks, nevis izejot no kalendāra, bet izejot no savas varēšanas un gribēšanas vadīt šo tiesu.

Tomēr raidījumam zināms, ka Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns iebildis plāniem par «mūžīgajiem tiesu priekšsēdētājiem», jo tas radīšot lielākus korupcijas riskus.

Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Stukāns nosūtījis e-pastu Saeimas Juridiskajai komisijai, izklāstot argumentus un norādot, ka tas nav tikai viņa paša viedoklis.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA) norāda, ka pret tiesnešu atbalstīto un Rasnača ierosināto priekšlikumu neviens neiebilda arī Saeimas Tiesu politikas apakškomisijā un pagājušajā ceturtdienā deputāti plenārsēdē to vienprātīgi atbalstīja galīgajā lasījumā. Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzīst, ka tā ir slikta prakse, tomēr parlamenta vairākums nobalsoja par.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis uzskata, ka tiesas priekšsēdētājs nevar būt amatā ilgāk kā divus termiņus: «Protams, ka arī juristu vidū ir dažādi viedokļi par to - divi vai vairāk termiņi, bet, manuprāt, stipru demokrātisku sistēmu raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu arī citiem profesionāļiem attiecīgajā jomā uzņemties līdera lomu.»

Pēc «Nekā personīga» teiktā, jaunākie pētījumi liecina, ka sabiedrības uzticība tiesām ir kritiski zema, mīnus 4 punkti, kamēr prokuratūras darbs un policija tiek vērtēta augstāk. Tas notiek laikā, kad Augstākās tiesas priekšsēdētāja vadītajai Tieslietu padomei nodotas arvien vairāk pilnvaras, arī pār tiesnešu karjeru.

Rasnačs norāda, ka nevar vispārināt atsevišķus negatīvos gadījumus uz visu tiesu sistēmu. «Es domāju, ka kopš Tieslietu padomes izveidošanas no 2010. gadā Ir notikušas būtiskas pārmaiņas, pozitīvas pārmaiņas,» saka politiķis. Bijušais ministrs Bordāns gan nekādas pārmaiņas neredzot. Savukārt Bičkovičs atbildību par zemajiem reitingiem neredz.

Augstākās tiesas, arī citu tiesu priekšsēdētāji var rosināt disciplinārlietas par tiesnešu pārkāpumiem. Publiski nav atrodams, vai šogad tas ir ticis darīts.

Zināms vien, ka sūdzību skaits ministram pārsniedz trīs simtus, no kurām ierosinātas sešas lietas. Smagākais sods tiesnesim bijusi piezīme.