Latvija zaudē iedzīvotājus: septiņu gadu laikā aizslaucīta «Daugavpils un Liepāja»

Septiņu gadu laikā esam zaudējuši cilvēku skaitu, kas atbilst otrajai un trešajai lielākajai Latvijas pilsētai - Daugavpilij (94 196) un Liepājai (69 444).

Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps 2016.gadā bija 0,96% salīdzinājumā ar 2,16% 2010.gadā. 2016.gadā, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu, valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par 6,6 tūkstošiem, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 12,2 tūkstošiem cilvēku.

Kopš 1991.gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs. Šā gada sākumā 1 miljons 332 tūkstoši bija pilsētu iedzīvotāji (68%) un 618 tūkstoši - lauku iedzīvotāji. Rīgas iedzīvotāji (641,4tūkstoši) bija 32,9 % no kopējā valsts iedzīvotāju skaita, kas bija viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā.

Septiņu gadu laikā iedzīvotāju skaits pilsētās samazinājās par 7,4%, laukos par 9,4%. Iedzīvotāju blīvums Latvijā šā gada sākumā bija 30 cilvēki uz 1 kvadrātkilometru (km²) (1990. –1992. gadā – 41). Zemākais iedzīvotāju blīvums bija Rucavas un Rugāju novadā – 4 cilvēki uz 1 km².

Visblīvāk apdzīvotas bija galvaspilsēta, republikas pilsētas un novadi Rīgas apkaimē. Tā, piemēram, iedzīvotāju blīvums uz 1 km² Rīgā bija 2 110 cilvēki, bet Stopiņu novadā (pēc platības viens no mazākajiem novadiem – 53 km²) – 194 cilvēki uz 1 km².

Šā gada sākumā 28 Eiropas Savienības (ES) valstīs dzīvoja 512 miljoni iedzīvotāju. Kopš 2010. gada sākuma tas pieaudzis par deviņiem miljoniem. Lielākais iedzīvotāju skaits bija Vācijā (16% no ES kopējā iedzīvotāju skaita), Francijā 13 %), Apvienotajā Karalistē (13%) un Itālijā (12%) jeb vairāk nekā puse (54%) ES iedzīvotāju dzīvoja šajās četrās valstīs.

Septiņās Eiropas Savienības valstīs iedzīvotāju skaits samazinājās. Vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Lietuvā (14,2 cilvēku uz 1 000 iedzīvotāju), Latvijā (9,6) un Horvātijā (8,7). Augstākais iedzīvotāju skaita pieaugums uz 1000 iedzīvotāju bija Luksemburgā –23,3 cilvēki, Austrijā – 14,4 un Vācijā–11,8.