Situācija ar darbaspēka pieejamību Latvijā ir ļoti sarežģīta, jo cilvēki pieraduši pie pabalstiem, atzīst AS «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.
Ķirsons: Atbrauc cilvēks no laukiem, ierauga, ka daudz jāstrādā, un aizmūk
«Bezdarbnieku pabalsti pieradinājuši pie tā, ka cilvēki negrib strādāt. Paņēmām cilvēku no Latgales, viņš atbrauc, ierauga, ka daudz jāstrādā, un mūk projām. Viņš nav pieradis strādāt,» intervijā laikrakstam «Dienas bizness» atklāj Ķirsons.
Uz jautājumu, kā izskaust ēnu ekonomiku, viņš atbild, ka
«tas ir Valsts ieņēmumu dienesta jautājums, bet viņi to nevar izdarīt. Taču, ja gribētu, varētu gan.
Lielajiem uzņēmumiem jābūt vienādā darba sistēmā. Vieni grib maksāt, citam ir liela aizmugure, un tas nav pareizi, tas ir jāizskauž. Bet mazajiem vājākajiem ir jāpalīdz, un tas jādara valsts institūcijām. Ja viņi strādās un strādās tā, lai varētu pacelt Latvijas līmeni, tas ir no viņiem atkarīgs.»
Ķirsons atzīst, ka arī viņš saviem darbiniekiem savulaik maksājis algas aploksnēs:
«Es ari agrāk maksāju konvertos, to atzīstu.
Ne jau sirdī esmu zaglis, bet mani piespieda kādreiz no kādas padomju rūpnīcas pārnest kaut ko. Un, kā reiz teicis kāds mācītājs, es ari esmu zadzis, jo no baznīcas telefona esmu piezvanījis savai sievai. Ja tu to vari atzīt un no tā mācīties, tad vari kļūdas labot un sākt darīt pareizi.»
Tāpat uzņēmējs uzsver, ka Latvijas kopējā nodokļu sistēma valstī ir par daudz nenopietna un gremdē Latviju.
Šogad Lido atzīmē savu 30 gadu pastāvēšanu.. «Lido» grupas apgrozījums pērn bija 45 miljoni eiro, savukārt pretēji peļņai gadu iepriekš, grupas zaudējumi sasniedza 1,2 miljonus eiro.
«Lido» grupā ietilpst trīspadsmit ēdināšanas vietas un trīs veikali Rīgā, trīs «Lido» Tallinā, divi restorāni «Kirsons» un ražotne Berlīnē, kā arī gaļas un kulinārijas ražotne, alus darītava un konditoreja Rīgā.
Uzņēmums dibināts 1991.gadā. Tā pamatkapitāls ir 992 427 eiro.