Cik darba devējam izmaksā migrēna?

Migrēna nav tikai galvassāpes

Migrēna ir izplatīta neiroloģiska slimība, kuras lēkmes var ilgt no 4 līdz 72 stundām, kad stipras galvassāpes pavada miegainība, pastiprināta jutība pret gaismu, trokšņiem un smaržu, slikta dūša, reizēm pat vemšana. Migrēnas simptomi var būt ļoti nepatīkami un ievērojami ierobežot darbaspēju un ikdienas aktivitātes. Katram tā var izpausties atšķirīgi - pēkšņi un negaidīti vai pakāpeniski saasinoties migrēnas priekšvēstnešiem (apetītes un miega izmaiņas, pastiprināta jutība pret trokšņiem un gaismu, grūtības koncentrēties u.c.). Arī lēkmju biežums katram ir atšķirīgs, no pāris lēkmēm gadā līdz vairākām lēkmēm katru nedēļu. Lielākā riska grupa ir tieši cilvēki aktīvajā vecumā - no 20 līdz 50 gadiem.

Joprojām sabiedrībā nav pilnīgas izpratnes par migrēnu un valda dažādi mīti. Bieži vien cilvēki ar migrēnai raksturīgajām galvassāpēm un jau pieminētajiem pavadošajiem simptomiem pie ārsta vēršas novēloti un nezina, ka ir efektīvas metodes, kā migrēnu kontrolēt un padarīt lēkmes vieglākas un retākas, - tas liecina par informētības trūkumu.

Attieksme pret savu veselību

Pēc L. Zvaunes domām, attieksmes jautājums ir svarīgākais, ja tiek runāts, kā veicināt cilvēku izpratni par migrēnu. «Itin bieži saskaros ar situācijām, kad pacienti ar klasiskiem migrēnas simptomiem vairāku gadu garumā lieto nepiemērotus pretsāpju medikamentus, cieš sāpes un pārējos nepatīkamos simptomus. Cilvēki pat nezina, ka tā ir migrēna, jo nav apmeklējuši ārstu. Aicinātu būt atbildīgākiem pret savu veselību, neignorējot galvassāpes, un laikus doties pie ārsta,» norāda L. Zvaune.

Nereti migrēnas pacienti noslēdzas no apkārtējiem - darba devējiem, kolēģiem, pat draugiem un ģimenes locekļiem -, jo nav pieņemts runāt par savu slimību. «Tomēr ir svarīgi šo problēmu aktualizēt, līdzcilvēkiem ir jāzina, kā tas ir - dzīvot ar migrēnu, un to vislabāk var izdarīt paši pacienti,» uzsver sāpju speciāliste.

Veidi, kā veicināt cilvēku izpratni par migrēnu, ir dažādi. Vairākās Eiropas valstīs, arī citviet pasaulē ir galvassāpju pacientu organizācijas, kas organizē sociālās kampaņas, uztur dialogu ar ārstiem, palīdz aizstāvēt pacientu tiesības. Ir cilvēki, kas cieš no migrēnas un ar savu pieredzi dalās blogos, grāmatās, mākslā un citos pašizpausmes veidos.

Darbs vai veselība

«Esmu tikai retu reizi rakstījusi zīmi vai izsniegusi slimības lapu par ārsta apmeklējumu. Diemžēl migrēnas pacienti mēdz stāstīt, ka, neskatoties uz izteikto diskomfortu migrēnas lēkmes laikā, viņi turpina strādāt,» skaidro L. Zvaune. Šādas situācijas veidojas cilvēku nedrošības dēļ, minot, ka «darba devējs nesapratīs» un «es nevaru atļauties slimot». Protams, šādā gadījumā darba produktivitāte ir zema, pastāv pat drošības riski. Te atkal jāpiemin attieksme - nereti cilvēki pret darbu izturas atbildīgāk nekā pret savu veselību.

Jāņem vērā, ka pastāv arī profesijas izvēli ierobežojoši faktori, jo ir darbavietas, kas migrēnas pacientam nav piemērotas un kurās darba apstākļi var provocēt migrēnu, piemēram, trokšņaina vide, karstums vai temperatūras svārstības, nakts maiņu darbs un citi individuāli faktori. Šajā gadījumā var runāt ne tikai par darba devēja atbildību, bet arī par paša darbinieka atbildību.

Pēc L. Zvaunes domām, ir gana daudz pozitīvo piemēru, kur redzamas rūpes par darbinieku veselību un drošību, ne tikai pildot obligātās arodveselības prasības, bet arī veicinot veselīgus ieradumus darbavietā un organizējot izglītojošus, praktiskus seminārus darbiniekiem. «Arī darbinieku veselības apdrošināšana parāda darba devēja attieksmi. Diemžēl ir arī darbavietas, kur netiek ievēroti elementāri drošības un ergonomikas principi, kā arī ir darba devēji, kas neuzklausa darbinieku sūdzības par neatbilstošiem, pat kaitīgiem darba apstākļiem,» norāda L. Zvaune.

Darba devēju interesēs ir iesaistīties

«Uzskatu, ka katrs pats ir atbildīgs par savu veselību, bet darba devējam viennozīmīgi ir liela ietekme. Darba devējam ir jāveido darba vide, kurā ir patīkami un ērti strādāt - no vienkāršiem ergonomikas principiem, gaisa kvalitātes, pareiza apgaismojuma, atpūtas zonām u.c. līdz pat videi uzņēmumā - pozitīvai darba atmosfērai, savstarpējai komunikācijai, skaidriem darba uzdevumiem, kopīgiem kolektīva pasākumiem,» norāda sāpju speciāliste.

Darba devējiem ir svarīgi izprast diagnozi «migrēna», jo šīs slimības ietvaros periodiski samazinās cilvēka spēju kapacitāte, tiek ietekmēta darba kvalitāte un produktivitāte, toties starplēkmju periodos darbinieks var būt izcils savā amatā un dot darba devējam vērtīgu pienesumu. Mūsdienās darba devēji kļūst aizvien atvērtāki, un arvien biežāki ir gadījumi, kad tiek piedāvātas elastīgas darba stundas, mainīga darbavieta (piedāvājot strādāt arī no mājām), uzdevumu rotācija (lai izvairītos no vienveidīgām piespiedu pozām, kustībām). Tāpat darba devējam vajadzētu mudināt meklēt speciālistu palīdzību un būt pretimnākošam darbinieku vizītēm pie ārsta, ja nepieciešams - arī darba laikā. Būtiska arī kopēja atsaucība un izpratne ikdienas situācijām - pēkšņa migrēnas lēkme var izjaukt darba tikšanos, sapulces, var tikt pieļautas kļūdas, neievēroti darba termiņi, savukārt tūlītēja migrēnas lēkmes ārstēšana un miera režīms palīdzēs ātrāk atgriezties darbaspējām un produktivitātei.

Ikviens iedzīvotājs, kuram ir aizdomas, ka traucējošo galvassāpju iemesls varētu būt migrēna, ir aicināts pieteikties speciālistu bezmaksas konsultācijām. Tās tiek organizētas Latvijas Galvassāpju biedrības sociālās kampaņas «Migrēna Help» ietvaros, kas šogad norisināsies Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā un Jūrmalā. Konsultācijām jāpiesakās līdz 30. novembrim, zvanot uz tālruni 26575884 katru darba dienu laikā no 13.00 līdz 16.00, izņemot ceturtdienas. Speciālisti konsultācijas sniegs visa novembra garumā.