Āboltiņa izslēgšanu no «Vienotības» uztver kā cinisku un sāpīgu

«Šādu lēmumu uztveru kā cinisku, nesamērīgu un, atzīšos, personiski sāpīgu,» pauda Āboltiņa. Viņasprāt, steiga, kādā lēmums tika pieņemts, liecina par impulsīvu, nevis izsvērtu rīcību.

«Nespējot atrisināt viedokļu atšķirības starp valdi un frakciju, partijas priekšsēdētājs [Arvils Ašeradens] un ģenerālsekretārs [Artis Kampars] izlēma uzbrukt man personīgi, nevis ieklausīties daudzu frakcijas kolēģu vai partijas biedru viedokļos,» klāstīja Āboltiņa.

Politiķe sacīja, ka vēl šorīt oficiāli nebija informēta par valdes lēmumu, kā arī šāda lēmuma iemesliem. Viņa par «Vienotības» valdes lēmumu esot uzzinājusi no plašsaziņas līdzekļiem. «Cik noprotams no publiskas komunikācijas, lēmums pieņemts, jo partijas vadītāju, ģenerālsekretāru, iespējams, arī valdi neapmierināja tas, ka jau piektdien lūdzu jautājumu par ekonomikas ministra virzīšanu skatīt valdes un frakcijas kopsēdē,» norādīja politiķe, piebilstot, ka uz valdes sēdi bija aicināta tikai puse frakcijas - deputāti, kuri ir «Vienotības» biedri.

Viņa esot informējusi valdi, ka frakcijas «šķelšana un segmentēšana» nav pieņemama, turklāt frakcijas neinformēšana par partijas valdes lēmumiem varēja radīt problēmas ekonomikas ministra apstiprināšanā.

Āboltiņa no publiskas komunikācijas noprotot, ka no partijas izslēgta «par viedokļa paušanu» un bažām, ka būtu jautājums par ekonomikas ministra amata kandidātiem jāskata frakcijā. Viņa piebilda, ka vairāki frakcijas locekļi jau pirms viņas pauduši, ka neatbalstītu Viļņa Ķirša izvirzīšanu ekonomikas ministra amatam. «»Vienotība» sasniegusi jaunu demokrātijas pakāpi, kurā aizmuguriski, bez uzklausīšanas tiek pieņemts lēmumus par manis izslēgšanu,» komentēja politiķe.

Vārda brīvība ir viena no svarīgākajām brīvībām demokrātiskajā valstī, akcentēja Āboltiņa, piebilstot, ka viņa tiekot sodīta par frakcijas viedokļa publisku paušanu. Savukārt pārējie pārmetumi esot «dīvainā veidā safabricēti un piedomāti».

Viņa pauda: «Pēdējo nedēļu laikā apgalvojot, ka tiks atstāts ekonomikas ministra amats, te paziņojot, ka tomēr nē, jo arī te ir vainīga Āboltiņa, Ašeradena kungs turpina risināt savu neveiksmju sēriju, veikli atrodot citus vainīgos».

Āboltiņa cerot, ka šis lēmums atrisinās vismaz daļu no «Vienotības» problēmām. «Man atliek novēlēt veiksmi un teikt paldies partijas biedriem, ar daudziem kuriem kopā pavadīti piecpadsmit aktīvi un valstij svarīgi gadi politikā,» piebilda politiķe.

Politiķe respektējot partijas valdes lēmumu, turpinās strādāt «Vienotības» frakcijā, bet lēmumu par mandāta nolikšanu un laiku, kad to izdarīt, nemainīšot. Āboltiņa bija plānojusi nolikt Saeimas deputātes mandātu līdz šā gada beigām.

Jau ziņots, ka bijušo «Vienotība» līderi, līdzšinējo Saeimas frakcijas vadītāju Āboltiņu partijas valde nolēma izslēgt no šī politiskā spēka par komentāriem un rīcību laikā, kad partija sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.

«Vienotības» priekšsēdētājs Arvils Ašeradens vakar pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka ekonomikas virzīšanas process ticis diskreditēts ar iekšējiem procesiem. Āboltiņa rīkojusies pretēji valdes lēmumam par jauna ministra virzīšanu un situācijas komentēšanu. Ašeradens norādīja, ka Āboltiņa ignorējusi valdes lēmumu un publiski komentējusi kandidātus. Tāpat viņa esot aicinājusi vairākus cilvēkus pieteikties par kandidātiem, kā arī pretnostatījusi frakcijas darbu pret valdes darbu.

Āboltiņa vadīja «Vienotību» kopš 2011.gada līdz 2016.gadā par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Andris Piebalgs. Toreiz Āboltiņa uz šo amatu nekandidēja. Iepriekš, kad «Vienotība» bija politisko partiju apvienība, Āboltiņa bija tās līdzpriekšsēdētāja, bet no 2008. līdz 2010.gadam - partijas «Jaunais laiks» valdes priekšsēdētāja.

Āboltiņas vadībā «Vienotība» ir guvusi atzīstamus panākumus Saeimas vēlēšanās, iegūstot tiesības trīs reizes valdību veidot Valdim Dombrovskim un vēl divas - Laimdotai Straujumai, tomēr pēdējā laikā partija ir piedzīvojusi dramatisku reitinga kritumu, tam pietuvojoties 5% robežai.