Jauna iepirkšanās tradīcija: lielveikals kā milzu ledusskapis

Ietaupa, pērkot retāk un prātīgāk

Divas trešdaļas britu iepērkas lielveikalā biežāk nekā reizi dienā - viens no 10 cilvēkiem izlemj, ko pirkt vakariņām, īsi pirms to pagatavošanas, bieži piestājot lielveikalā pa ceļam no darba uz mājām. Un tā katru dienu.

Lielveikala pētījumā norādīts, ka veids, kā mēs iepērkamies un ēdam, nes dažas negaidītas izmaiņas, piemēram, pieprasījuma sarukumu pēc lielajiem iepirkumu ratiem. «Pirms pāris gadiem vidēja izmēra lielveikalā tika izmantoti 200 lielie iepirkumu rati un 150 grozi ikdienas pirkumiem.

Patlaban situācija ir mainījusies - pircējiem nepieciešami aptuveni 250 grozi un tikai 70 lielie iepirkumu rati,»

liecina tirgotāja veiktais pētījums.

Pircēju ieradumu maiņa atstājusi iespaidu arī uz produktu izvēli. Piemēram, kurkuma ir pārspējusi kanēli starp garšvielu pārdošanas rādītājiem, savukārt mellenes šogad bijušas populārākas nekā zemenes. Tāpat pircēji daudz vairāk pērk tumšo lapu dārzeņus, kas tiek pārdoti ik sekundi. Piemēram, gatavo veģetāro maltīšu pārdošanas apjomi auguši par 11%. Īpaši populāras britu pircēju vidū bijušas tā saucamās «Buddha bowls», kas satur zaļumus, pupiņas un graudus. Starp citu, šī maltīte ir populāra veģetāriešu vidū, par ko liecina neskaitāmās fotogrāfijas vietnē Instagram.

Aizvien populārāks kļūst arī zemesriekstu sviests, apsteidzot gan saldējumu, gan brokastu pārslas. Tāpat pieaugumu piedzīvojušas kadiķu ogas, ko izmanto kā rotājumu džinam ar toniku vai arī asu ēdienu garnēšanā. Popularitātes pieaugums novērojams arī alkohola nodaļā - Sicīlijas vīnam, porterim un spāņu vermutam.

Mobilais telefons - vienīgais pusdienu biedrs

Lielveikala pētījumā teikts, ka patērētāji arvien mazāk gatavo grandiozas maltītes mājas viesībām, bet gan izvēlas uzkodu plates vai amerikāņu stila «groziņus» (bring a dish- ang.) vakariņām ar draugiem.

Kā atelpu no virtuves briti piekopj pusdienošanu ārpus mājas. Pētījumā secināts, ka ēšana vienam ir kļuvusi sociāli pieņemamāka, nekā tas bija pirms pieciem gadiem, jo viens no trim cilvēkiem ieturējis maltīti vienatnē pēdējā mēneša laikā. Savukārt trešā daļa jauniešu (18-24 gadi) atzinuši, ka mobilais telefons bijis viņu vienīgais pusdienu biedrs.

Tāpat patērētāji savos iepirkšanās paradumos ir kļuvuši daudz elastīgāki nekā jebkad agrāk. Tā vairs netiek uzskatīta par stigmu - pirkt nocenotu pārtiku vai vakariņot vienatnē.

Tāpat vairs nav spiediena rīkot smalkas viesības,»

norāda «Waitrose» rīkotājdirektors Robs Kolinss.

Ceturtā maltīte - ikdienas norma

Pētījumā prognozētas arī nākamā gada tendences, kurās teikts, ka 2018. gads būs indiešu un japāņu ēdienu gads. Aizvien populārāka kļūs arī tā saucamā ceturtā maltīte, kas ietver veselīgas uzkodas.

«Runa nav tikai par ēšanu, bet gan ēšanas grafika pielāgošanu mūsu aizņemtajām dzīvēm,»

pārliecināti pētījuma autori.

Taču joprojām ir produktu un preču grupas, kas vēl arvien ir atrodamas britu iepirkumu grozos - gaļa, šokolāde, kafija, siers un, protams, higiēnas preces kā tualetes papīrs, ziepes, zobu pasta u.c.

Ziņojums balstīts patērētāju paradumu pētījumā, kas atklāj šā gada ēšanas un dzeršanas tendences, kā arī sniedz prognozes nākamajam gadam. Tirgotāju ziņojums balstīts uz miljoniem darījumu tiešsaitē un veikalos, iekļaujot 2000 visu vecuma grupu pieaugušo aptauju, kā arī fokusa grupu diskusijas.

Latvijā cilvēki gaida akcijas; iepērkas 3-3,5 reizes nedēļā

Savukārt Latvijā joprojām ļoti populāras ir preču akcijas. Latvijā pircēju interese par akcijām arvien ir augsta, un ir tādi produkti, kurus cilvēki pērk atkarībā no akcijas, neskatoties uz zīmolu vai izcelsmes valsti. Mazumtirgotāja «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais intervijā aģentūrai LETA šovasar atklāja, ka atsevišķās produktu kategorijās teju 80% produkcijas tiek pārdoti tieši cenu akciju laikā.

Viņš arī pastāstīja, ka ievērojamas pārmaiņas pirkšanas paradumos pēdējos gados nav notikušas.

«Savukārt pie mums cilvēki iepērkas hipermārketā vidēji 3-3,5 reizes nedēļā.

Dažādu iemeslu dēļ viena daļa cilvēku nekad nav braukusi uz hipermārketu iepirkt lielu apjomu preču divām nedēļām uz priekšu. Pirmkārt, tāds preču apjoms ir diezgan dārgs, otrkārt, lielai daļai Rīgas dzīvokļu ir mazas virtuves, kurās nemaz nevar salikt tik daudz preču, treškārt, arī tradīcijas to ietekmē,» stāstīja Turlais.

Turlais norādīja, ka svaigāka pārtika, veselīgas ēšanas ieradumi arī Latvijā kļūst arvien vairāk redzami, un šā iemesla dēļ cilvēki iepērkas nedaudz biežāk, lai iegādātos kaut ko svaigāku. Tās nav tik radikālas izmaiņas, lai teiktu, ka cilvēki, kuri iepriekš salātus pirka gatavošanai reizi nedēļā, tagad to dara katru dienu. «Pirms daudziem gadiem runājām, ka vajadzētu ļoti radikāli palielināt svaigo lapu salātu tirdzniecību, dažās vietās to arī pamēģinājām, taču šādas pārmaiņas nevar veikt strauji, jo cilvēku ieradumi un domāšana mainās pakāpeniski,» stāstīja «Rimi» valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus var atzīmēt, ka

šogad ir novērojams pieprasījuma kritums pēc, piemēram, saldumiem.

Šā gada pirmajos četros mēnešos pieprasījums pēc cepumiem ir krities par 4%, bet pēc šokolādes par 9% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Taču dārzeņu tirdzniecības apjoms ir pieaudzis par 10%, bet graudaugu produktu - par 5%. Tās ir nelielas tendences, kas ieskicē pircēju paradumu maiņu.

Tāpat pircēji arvien vairāk uzmanību pievērš veselīgumam

savās izvēlēs, piemēram, biežāk iegādājas augļus un dārzeņus,

tāpat savā pieredzē redzam augošu tendenci eko un bio produkcijai, kas atsevišķās kategorijās veido pieaugumu pat par vairākiem desmitiem procentu gada laikā. Tas attiecas ne tikai uz pārtiku, bet arī uz tādām kategorijām kā kosmētika vai mājas uzkopšanas līdzekļi, dodot priekšroku dabai un veselībai draudzīgākiem risinājumiem.

Mazumtirdzniecība uzrāda spēcīgu pieaugumu

Jau vairākus mēnešus pēc kārtas, ieskaitot septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā uzrāda samērā spēcīgu pieaugumu, un saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada septembrī salīdzinājumā ar pērnā gada septembri apgrozījums palielinājās par 4,9%. Septembrī, tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos, spēcīgu izaugsmi uzrādīja mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikas veikalos, sasniedzot 5,7%.

Pašlaik pieejamie uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kā arī prognozes par globālās ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos ļauj sagaidīt, ka spēcīgi Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi varētu saglabāties arī tuvākajos ceturkšņos, prognozē Finanšu ministrija. Uzņēmēju un patērētāju konfidences indekss (ESI indekss) Eiropas Savienībā ir augstākajā līmenī kopš 2007.gada un turpina palielināties, un tāda pati situācija ir arī Latvijā, kur konfidences līmenis turpina augt.