Rīgas būvvalde augošā sloga dēļ esot spiesta pieņemt 11 jaunus darbiniekus

Vircavs uzskataa, ka sistēma izstrādāta, pilnībā ignorējot pašvaldību specifiku, uz ko būvvalde norāda jau kopš 2005.gada, kad sākts attīstīt ieceri par sistēmas izveidošanu. «Sistēmas darbība paredz visu pašvaldību būvvaldēm ievadīt datus, kuri būtībā nav nepieciešami būvatļauju izsniegšanai,» skaidroja Vircavs.

Rīgas pilsētas būvvalde ik gadu saņem tūkstošiem būvniecības ieceru un, lai tās visas sistēmās ievadītu BIS, rodoties nesamērīgs slogs, kas prasot arvien jauna darbaspēka piesaisti. «Ja sākotnēji mēs vienu ieceri sistēmā varējām ievadīt aptuveni pusstundas laikā, tad tagad tam būs nepieciešamas aptuveni 100 minūtes,» skaidroja pārstāvis.

Lai gan valdība paredzējusi novirzīt 1,7 miljonus eiro sistēmas elektronizēšanai, pēc kuras ieviešanas par būvniecības ieceru ievadīšanu būs atbildīgi to autori, pagaidām tas nav noticis, sūrojās Vircavs.

Līdz ar to no nākamā gada budžeta pilsētas būvvalde 214 670 eiro paredz izlietot 11 jaunu darba vietu nodrošināšanai, kuras plānots ieviest līdz ar kārtējiem BIS darbības uzlabošanas pasākumiem.

Vircavs stāstīja, ka pilnīgi absurda esot arī situācija, ka pašvaldības sistēmā iesniedzot augsti detalizētus datus, kas uz kartēm atbilst 1:500 mēroga izmēriem, taču BIS pretī dod datus tikai 1:2000 mērogā. Ja būvvaldes vēlas saņemt savā formātā iesniegtos datus, tām par to jāmaksā. «Būtībā sanāk, ka mēs maksājam paši par saviem datiem. Arī uz šo problēmu Ekonomikas ministrijai (EM) norādām jau vismaz trīs gadus,» stāstīja Vircavs.

Sistēmas izstrādātājs ir valsts, un jau kopš 2005.gada būvvalde vairākkārt EM norādījusi uz sistēmas nepilnībām. «Vienu brīdi viņi saka, ka jāpagaida finansējums trūkumu novēršanai, otru brīdi - ka mūsu norādītās problēmas nav pamatotas, bet trešo - ka visu novērsīs un uzlabos. Rezultātā - nekas nav mainījies,» EM kritizēja Vircavs.

Tāpat neesot izstrādāts nekāds BIS atbalsts - ja kaut kas tehnisku iemeslu dēļ nestrādā, nav atrunāta kārtība, kam, kad un kā šie traucējumi būtu jānovērš. Vircavs apgalvoja, ka dažreiz traucējumi ilgst dienām ilgi, kas pilnībā vai daļēji paralizējot Būvvaldes darbu, bet vēlāk, kad tiek prasīts, kāpēc nokavēti dažādu ieceru iesniegšanas termiņi, iemesls nevienu neinteresējot.

Arī par lietotāju atbalstu sistēmas izveides procesā nav padomāts, proti, ja investori vēlas izmantot BIS informācijas vai citu datu ieguvei, viņiem nav iespējams saņemt ne apmācības, ne konsultācijas, kas palīdzētu izprast BIS darbību.

Vircavs skaidroja, ka būtībā šādas sistēmas nepieciešamība ir atbalstāma un gan Rīgas, gan citu pašvaldību būvvaldes ir gatavas to lietot. Problēmas rada tas, ka sistēma, ignorējot pašvaldību sniegto informāciju un resursus, jau pašos pamatos ir nepareizi izstrādāta, taču atbildīgās institūcijas neko nedarot, lai to mainītu.