/nginx/o/2018/07/05/8177594t1h70e6.jpg)
«Mēs raidījumā piedalāmies pēc savas iniciatīvas,» saka STV raidījuma «Caur ērkšķiem uz ...» dalībnieces, kurais aizvainojusi centra «Marta» atklātā vēstule, kurā izteiktas ne vien bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, bet arī pausts, ka sievietes uzskatāmas par upuriem, viņām ir zems izglītības līmenis, kā arī, iespējams, psihiska un garīga rakstura traucējumi. Sievietes uzskata, ka viņas pazemo nevis raidījums, bet «Martas» izteikumi.
«Esmu gatava vērsties pret krīzes centru «Marta», jo neviens viņiem nav devis tiesības pazemot mani un manu ģimeni, aizskarot manu pašcieņu. Es neesmu nedz stulba, nedz idiote, kura ir pakļauta kādam citam vai citu viedoklim,» saka raidījuma dalībniece Laura Lula.
Dalībnieces: «sieviešu aizstāvju» viedoklis uzliek zīmogu
«Marta» publiskā vēstulē raksta: «Profesionāli vērtējot, daļa raidījuma dalībnieču ir no augsta sociālā riska grupas un ir uzskatāmas par upuriem - viņām ir fiziskas, seksuālas un emocionālas vardarbības pieredze, viņas cieš no dažāda veida atkarībām,
viņām ir zems izglītības līmenis, kā arī, iespējams, psihiska vai garīga rakstura traucējumi,
kas padara viņas ievainojamas un viegli ietekmējamas.»
«No kā izriet šādi secinājumi, ja raidījums pat līdz pusei nav redzēts? Vēlme apslēpt patieso realitāti, kas notiek ikdienā, ignorēt to, ka ir sievietes, kuras kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo apstākļos, kas ir ārpus vidējo slāņu iedzīvotāju sapratnes?» sašutusi jautā raidījuma dalībniece Linda Šulce. Sieviete saka, ka neviena no raidījuma dalībniecēm nav rīcībnespējīga. «Atļauties tā runāt ir dalībnieču personiska pazemošana, turklāt publiska.»
/nginx/o/2018/07/05/8177592t1hba1d.jpg)
«Ir aizvainojoši lasīt viedokli, ka mēs, raidījuma dalībnieces, neesam domāt spējīgas,» citām meitenēm pievienojas Krista Zvaigzne. «Tas, par ko runāt vai nerunāt, ir mana apzināta izvēle. «Martas» viedoklis uzliek nepilnvērtības zīmogu, pret kuru es un citas raidījuma dalībnieces vienmēr esam cīnījušās.»
Neskati «pēc cepures»
«Caur ērkšķiem uz...» ir sociāls raidījums, kas atspoguļo reālas sievietes ar patiesiem dzīves stāstiem - dalībnieces ir ne tikai pilngadīgas un lemtspējīgas personas, bet arī vienas no stiprākajām sievietēm, ko man jebkad nācies satikt, saka raidījuma producente Aija Strazdiņa. Tikmēr organizācija «Marta» apgalvo, ka STV PIRMĀ un raidījuma veidotāji ir ignorējuši sociālā darba, psihologu, psihoterapeitu, kā arī žurnālistu ētikas kodeksus, visticamāk, izmantojot raidījuma dalībnieču ievainojamību un vairāku dalībnieču acīmredzamo krīzes situāciju.
Raidījuma veidotāji pauž pārliecību, ka neapskaužama pagātne, attiecību pieredze un pārdzīvotais raidījuma dalībnieces ir norūdījis. «Sievietēm ir nācies pieņemt dažādus lēmumus, kas radikāli mainītu viņu dzīvi, un dalība raidījumā ir vēl viens apzināts, pārdomāts solis vēlamo pārmaiņu virzienā.»
«Sabiedrība ne vienmēr novērtē tā dēvēto sociālā riska grupu pārstāvju spriestspējas, uzskatot šos cilvēkus, šajā gadījumā - raidījuma dalībnieces - par mazāk «attīstītām»,» turpina producente.
Ja tā būtu, Laura ilgstoši nevarētu izdzīvot bez pastāvīgas mājvietas, saglabājot mīlestību un ģimeni, pārstāt lietot alkoholu, atgūt bērnus un veltīt viņiem nedalītas rūpes un uzmanību.
Ja tā būtu, Daiga nebūtu pārtraukusi vardarbīgas attiecības, pametusi ierasto vidi un ar bērniem sākusi jaunu dzīvi, Laima būtu gadiem ilgi noskatījusies, kā patēvi iekausta viņu un mazo māsu un slēptu savu seksuālo orientāciju, uzskatot, ka tas ir kas tāds, par ko jākaunas, bet Linda joprojām dzīvotu svešā vīrieša ādā, depresīvi slēpjoties no sevis un sabiedrības.
Tāpēc aicinu nenosodīt, nepieņemt pārsteidzīgus viedokļus, neskatīt dalībnieces «pēc cepurēm», bet novērtēt pozitīvās pārmaiņas viņu dzīvē - vairākas sievietes ir atradušas darbu, sākušas mācības, uzlabojušas dzīves kvalitāti un atbrīvojušās no atkarībām,» stāsta Strazdiņa.
Meitenes, kas «Rīgu nav redzējušas»
«Esam redzējuši vairākus televīzijas projektus - gan par tiem, kas cīnās ar lieko svaru, gan par tiem, kas meklē sev pāri. Taču projekts «Caur ērkšķiem uz ...» ir atšķirīgs, uzskata juriste Ieva Brante. Pēc viņas domām,
tā ir uzdrīkstēšanās skaļi atklāt to, par ko klusē daudzas iestādes, amatpersonas un sabiedrība kopumā
– statistikas dati par vardarbībā cietušām sievietēm un bērniem neatspoguļo patieso situāciju mūsu valstī. Ģimenes tiesību juriste saka: svarīgi ir nevis kritizēt televīziju par projekta izveidi, bet gan nākt klajā ar ierosinājumiem, kā uzlabot esošo situāciju.
«Noskatījos pirmos divus radījumus. Satriecoši! Sievietes šajā raidījumā vairs nav upuri, viņas ir varones un spoguļi mums līdzās notiekošajam,» sociālajos tīklos viedokli pauž grāmatizdevēja Vija Kilbloka. «Jau pēc diviem raidījumiem esmu pārliecināta, ka šova cilvēki ir paveikuši nenovērtējamu darbu, gan šo, gan arī visu citu «Rīgu nekad neredzējušo» meiteņu labā.
«Marta» izsaka bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu. Centrs vēstuli adresēja SIA «JUMP Studio», SIA «Lattelecom», Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)