Ja tā būtu, Daiga nebūtu pārtraukusi vardarbīgas attiecības, pametusi ierasto vidi un ar bērniem sākusi jaunu dzīvi, Laima būtu gadiem ilgi noskatījusies, kā patēvi iekausta viņu un mazo māsu un slēptu savu seksuālo orientāciju, uzskatot, ka tas ir kas tāds, par ko jākaunas, bet Linda joprojām dzīvotu svešā vīrieša ādā, depresīvi slēpjoties no sevis un sabiedrības.
Tāpēc aicinu nenosodīt, nepieņemt pārsteidzīgus viedokļus, neskatīt dalībnieces «pēc cepurēm», bet novērtēt pozitīvās pārmaiņas viņu dzīvē - vairākas sievietes ir atradušas darbu, sākušas mācības, uzlabojušas dzīves kvalitāti un atbrīvojušās no atkarībām,» stāsta Strazdiņa.
Meitenes, kas «Rīgu nav redzējušas»
«Esam redzējuši vairākus televīzijas projektus - gan par tiem, kas cīnās ar lieko svaru, gan par tiem, kas meklē sev pāri. Taču projekts «Caur ērkšķiem uz ...» ir atšķirīgs, uzskata juriste Ieva Brante. Pēc viņas domām,
tā ir uzdrīkstēšanās skaļi atklāt to, par ko klusē daudzas iestādes, amatpersonas un sabiedrība kopumā
– statistikas dati par vardarbībā cietušām sievietēm un bērniem neatspoguļo patieso situāciju mūsu valstī. Ģimenes tiesību juriste saka: svarīgi ir nevis kritizēt televīziju par projekta izveidi, bet gan nākt klajā ar ierosinājumiem, kā uzlabot esošo situāciju.
«Noskatījos pirmos divus radījumus. Satriecoši! Sievietes šajā raidījumā vairs nav upuri, viņas ir varones un spoguļi mums līdzās notiekošajam,» sociālajos tīklos viedokli pauž grāmatizdevēja Vija Kilbloka. «Jau pēc diviem raidījumiem esmu pārliecināta, ka šova cilvēki ir paveikuši nenovērtējamu darbu, gan šo, gan arī visu citu «Rīgu nekad neredzējušo» meiteņu labā.
«Marta» izsaka bažas par raidījuma dalībnieču goda un cieņas aizskaršanu, cilvēktiesību pārkāpumiem un bērnu tiesību apdraudējumu. Centrs vēstuli adresēja SIA «JUMP Studio», SIA «Lattelecom», Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Tiesībsarga birojam, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijai un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai.