Latvijas nākotnes mērķis ir bez vecākiem palikušo bērnu aprūpes sistēmas reorganizācija, atklājot Rīgas pilī notiekošo konferenci «Bērna vajadzības - ideāli un realitāte ārpusģimenes aprūpē», sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs (V).
Reirs: Latvijas mērķis ir bez vecākiem palikušo bērnu aprūpes sistēmas reorganizācija
Viņš skaidroja, ka bieži tiek lietots vārdu savienojums «bērni ir mūsu nākotne», taču reti cilvēki aizdomājas par tā nozīmi.
«Šobrīd visi saprotam, ka esošā kārtība mums vairs nav pieņemama. Skaidrs, ka Latvijas nākotnes mērķis ir bez vecākiem palikušo bērnu aprūpes sistēmas reorganizācija. Lēnām, bet noteikti un stabili sabiedrībā aug izpratne par aizbildņu un audžuģimeņu lomu sabiedrībā, tomēr problēmas risināšanā vajadzīga visas sabiedrības palīdzība,» norādīja Reirs.
Ministrs vērsa uzmanību, ka nav nekā svarīgāka par bērnu audzināšanu un mīlētiem bērniem. Viņš pateicās Valsts prezidenta kundzei Ivetai Vējonei par konferences rīkošanu un problēmas aktualizēšanu un klātesošajiem atvainojās par to, ka Latvijā vēl joprojām eksistē bērnu nami un līdzīgas institūcijas.
Savukārt Valsts prezidenta kundze klātesošajiem teica, ka konference tiek rīkota, lai meklētu risinājumus, kā virzīties uz priekšu bērnu ārpusģimenes aprūpē un risinājumus, kas palīdzētu realitāti tuvināt ideāliem. Kā ideālu viņam minēja iespēju ikvienam bērnam dzīvot ģimenē un ģimeniskā vidē.
«Bērnam vajadzīga ģimene - tētis un mamma, un to mums pateiks ikviens bērns un pieaugušais. Katram vajadzīgs kāds, kurš mūs saprot, kurš mūs atbalsta, pie kā varam iet pēc palīdzības. Vajadzīgs kāds cilvēks, kurš mūs mīl vienkārši tāpat, tāpēc, ka esam. Bērniem, kuri šo sarežģīto pasauli vēl apgūst, tas ir nepieciešams vairāk par pieaugušajiem,» uzsvēra Vējone.
Viņa skaidroja, ka katram bērnam vajadzīgas stabilas attiecības ar kādu pieaugušo un savas mājas. Katram vajadzīga arī vide, kurā varētu dziedēt bērna ievainojumus un traumas, bet bērnunams to nespēj dot, teica Vējone. «Lai cik skaisti renovēts ir bērnunams, lai cik labas rotaļlietas tur ir, tas nespēj dot bērnam nepieciešamo sajūtu. Ne jau tāpēc, ka negribētu, bet tāpēc, ka tā ir institūcija, kas tam nav domāta,» sacīja Valsts prezidenta kundze.
Vējone vērsa uzmanību, ka, domājot par uzlabojumiem ārpusģimenes bērnu aprūpē, ritenis nav jāizdomā no jauna, bet ir jāstāsta sabiedrībai par šo problēmu, kas ir visas sabiedrības problēma. Viņasprāt, ir jāizglīto sabiedrība, jo tajā reizēm izveidojas nepareizs priekšstats par audžuģimenēm un aizbildņiem.
«Runājot par naudu un reformām, vispirms ir jāpadomā, kas ir labākais bērnam? Tikai pēc tam ir jāpieņem lēmumi. Ceru, ka konference būs pirmais solis ceļā uz ideālu un katram bērnam būtu ģimene, jo galvenais ir tas, lai bērns izaug ģimeniskā vidē,» pārliecību pauda Vējone.
Jau ziņots, ka Rīgas pilī notiekošajā konferencē bērnu ārpusģimenes aprūpes jomas profesionāļi, lēmumu pieņēmēji, ārvalstu eksperti, SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja un Labklājības ministrijas pārstāvji diskutēs par to, vai bērnu aprūpētāji un lēmumu pieņēmēji izprot bērnu vajadzības un kā valsts politika var veicināt ģimeniskas aprūpes attīstību Latvijā.