Deputātu kvotas: Saeima atkal plāno papildu līdzekļus dažādiem pasākumiem

Vairāki Sporta apakškomisijas deputāti - Jānis Upenieks (V), Artis Rasmanis (ZZS), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK), Jānis Ruks (LRA) un Vitālijs Orlovs (S) - rosina palielināt finansējumu sportam, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Deputāti rosina piešķirt 122 377 eiro sporta nozarei, 56 100 eiro - komandas sporta spēlēm, 181 323 eiro - augstās klases sasniegumu sportam, bet vēl 12 410 eiro - Latvijas Paralimpiskajai komitejai. Finansējuma avots, pēc deputātu domām, varētu būt līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniegusi priekšlikumu, kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu 42 789 eiro apmērā, kas nepieciešami saistībā ar likumprojektu par Otrā pasaules kara dalībnieka statusu. Šie līdzekļi ir vajadzīgi piemiņas krūšu nozīmju izgatavošanai un Iedzīvotāju reģistra sistēmas papildināšanai ar informāciju par statusa piešķiršanu, norāda deputāti. Komisija rosina šo finansējumu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniegusi priekšlikumu par papildu finansējuma nepieciešamību vēlēšanu komisiju darbinieku atlīdzības nodrošināšanai. Tāpat Valsts pārvaldes komisijas deputāti atbalsta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšlikumu par papildu līdzekļu piešķiršanu Saeimas priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās sabiedriskā pasūtījuma ietvaros.

Komisija arī rosina piešķirt 324 000 eiro Centrālajai vēlēšanu komisijai un 145 000 eiro NEPLP. Deputāti piedāvā šo finansējumu rast no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Savukārt deputāts Edgars Putra (ZZS) piedāvā par 12 000 eiro samazināt finansējumu, kas paredzēta kā kompensācija parlamentāriešiem, kas netiek pārvēlēti nākamajā sasaukumā. Šo finansējumu deputāts rosina piešķirt Augstākas Padomes deputātu reprezentācijas nodrošināšanai.

Putra arī uzsver, ka nepieciešams papildu finansējums 500 000 eiro apmērā, lai «nodrošinātu tādu meliorācijas sistēmu pārvaldības mehānismu, kas veicina dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, nodrošina iedzīvotāju drošībai un labklājībai, tautsaimniecībai un infrastruktūras attīstībai nepieciešamo ūdens režīmu, kā arī racionālu meliorācijas sistēmu ekspluatāciju, uzturēšanu un pārvaldību».

Arī deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) rosina pārdalīt līdzekļus dažādiem mērķiem no finansējuma, kas paredzēts valsts sociāliem pabalstiem. Politiķis rosina piešķirt 78 051 eiro, lai sniegtu atbalstu vecākiem veiksmīgākai ģimenes dzīves un darba saskaņošanai. Ar šo līdzekļu palīdzību tikšot paplašinātas līdzšinējās programmas, kas vērstas uz ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, iekļaujot arī valsts pārvaldes institūcijas un tās attiecinot uz visiem darbiniekiem.

Vēl 83 137 eiro esot nepieciešami saistībā ar sadarbības platformas «Demogrāfisko lietu centrs» priekšlikumiem turpināt starpdisciplinārā sadarbības modeļa «Bērna māja» pilotprojektu, lai novērstu vardarbībā cietušo bērnu atkārtotu viktimizāciju noziedzīgā nodarījuma izmeklēšanas laikā, kā arī lai efektīvāk sniegtu nepieciešamo atbalstu cietušajiem bērniem.

Vēl 62 000 eiro deputāts piedāvā piešķirt, lai sniegtu grūtniecēm un jaunajām māmiņām mērķētu un sistemātisku atbalstu krīzes grūtniecības gadījumos, nodrošinot sociālu, psiholoģisku un nepieciešamības gadījumā arī juridisku atbalstu sievietēm. Atbalsts tikšot sniegts kritiskā brīdī, lai radītu lielāku izpratni un informētību par dažādām iespējām risināt krīzes situācijas, neizdarot abortu.

Savukārt 69 300 eiro vajadzīgi saistībā ar priekšlikumiem veikt preventīvas aktivitātes ģimeņu stabilitātes stiprināšanai un laulību šķiršanas skaita mazināšanai, dotācijai Sertificētu mediatoru padomei, lai palīdzētu risināt ģimenes strīdus, it īpaši domstarpības starp vecākiem, cenšoties saglabāt laulību, norāda Parādnieks. Vēl 52 000 eiro deputāts piedāvā piešķirt, lai stiprinātu tēva lomu ģimenē, bet 54 457 eiro - lai īstenotu vienu gadu ilgu pilotprojektu Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs.

Priekšlikumus budžeta iesnieguši arī citi deputāti, tostarp opozīcijas frakcijas.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu galīgajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 400 priekšlikumu.

Par valsts budžeta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta komisija darbu pie iesniegto priekšlikumu izvērtēšanas sāks nākamnedēļ - pēc MK atzinuma saņemšanas.

Plānots, ka galīgajā lasījumā par likumprojektu «Par valsts budžetu 2018.gadam» un «Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam» un 28 pavadošajiem likumprojektiem Saeima lems 22.novembrī.