/nginx/o/2018/07/05/8180177t1hf9e6.jpg)
Lasvegasas apšaude kārtējo reizi aktualizējusi pārējai pasaulei bieži vien neizprotamo Amerikāņu kaislību uz šaujamieročiem – saskaņā ar jaunākajiem datiem, kopš 1968. gada ar šaujamieročiem saistītos incidentos ASV miruši vairāk cilvēku nekā visos bruņotajos konfliktos, kuros ASV iesaistījušās visā savienoto valstu vēsturē, vēsta Lielbritānijas medijs «The Independent».
Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un novēršanas centra apkopotajiem datiem, incidentos ar šaujamieročiem ASV pēdējo 49 gadu laikā - kopš 1968. gada - nogalināti vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.
Savukārt militāros konfliktos visā ASV vēsturē kopumā nogalināti aptuveni 1,2 miljoni amerikāņu, liecina ASV Veterānu lietu departamenta un datubāzes « iCasualties.org» apkopotā informācija.
Lasvegasas apšaude, kurā tika nogalināti 58 cilvēki, bet vēl aptuveni 400 tika ievainoti, kļuva par nāvējošāko apšaudi ASV vēsturē.
Šis traģiskais incidents ASV no jauna izraisīja debates par nepieciešamību ASV ieviest stingrākus šaujamieroču aprites noteikumus. Tas gan var izrādīties visai sarežģīts uzdevums valstī, kur tiesības uz ieroču lietošanu tiek aizsargātas konstitūcijā, bet Nacionālā Šaujamieroču asociācija ir viens no visietekmīgākajiem lobijiem Vašingtonā.
Kā liecina, izpētes centra «Pew Research Center» dati, aptuveni četriem no katriem desmit amerikāņiem pieder ieroči vai arī viņi dzīvo mājsaimniecībās, kurās ir ieroči.
Liela daļa amerikāņu vēlmi iegādāties un glabāt ieročus pamato ar personīgās brīvības izjūtu.
Tikmēr ASV medijs «New York Daily News» apkopojis vēl kādu drūmu statistiku – kopš Lasvegasas apšaudes, kas notika 1. oktobrī, ar šaujamieročiem saistītos incidentos ASV kopumā nogalināti gandrīz 900 cilvēku, bet vēl gandrīz 2000 cilvēku guvuši ievainojumus.
Šī bēdīgā statistika kārtējo reizi norāda uz ar šaujamieroču brīvu izplatību saistītu problēmu, ar kuru bez ASV nesaskaras neviena no lielākajām valstīm Rietumu pasaulē.
:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)