Viens nevar ēst riekstus, otrs sarkanas ogas, trešais vistas gaļu. Pavāre saķer galvu!

«Uz bērnudārzu bija jāaiznes divi katli, kuros gatavot mazajam ēst. Viņam ir alerģija pret olām. Tas nozīmē, ka viņš neēd omleti brokastīs un kotletes pusdienās, ja vien tajās vispār tiek liktas olas. Mums nav problēmu iedot katlus, ir tikai neizpratne, vai bērnudārzā nav katlu. Runāju ar audzinātājām, viņas arī apmulsušas,» sociālo tīklu forumā raksta kāda māmiņa, uzsākot diskusiju par alerģisko bērnu ēdināšanu.

Gadās, ka vienā pirmsskolas iestādes grupiņā ir vairāki bērni ar dažādām alerģijām. Tas nozīmē, ka katram alerģiskajam bērnam tiek veidota atsevišķa ēdienkarte. «Kā ar bērniem tikt tikt galā?

Audzinātājām mati ceļas stāvus! Viens nevar ēst apelsīnus, mandarīnus, otrs nedrīkst dzert pienu.

Mazais visvairāk grib tieši tos augļus, ko nedrīkst ēst. Vienmēr viņa pa kluso tiek pie mandarīniem. Pēc tam sāp vēders un raudāšana,» raksta cita mamma.

Vecāki stāsta par gadījumiem, kad bērnudārzā kaut ko sajauc un iedod alerģiskajam bērnam parastu porciju. Pēc tam iet vaļā! Bērnam sāp vēderiņš, uz ādas parādās pleķi, saasinās veselības problēmas.

Krāsvielas, saldinātāji, stress

Jautājums par speciālu ēdienkarti ir aktuāls visā Latvijā, norāda Veselības ministrijas sabiedrības departamenta vadītāja Santa Līviņa. Parasti organisma negatīva reakcija uz kādu produktu vērojama bērniem līdz četru, piecu gadu vecumam. Kad bērns paaugas, imūnā sistēma nostabilizējas un alerģija pāriet.

Ja bērnam ir medicīniski apstiprināta diagnoze, viņam tiek veikta uztura korekcija atbilstoši ārsta norādījumiem. Pirmsskolas iestādei ir pienākums pagatavot bērnam viņa veselības stāvoklim atbilstošu maltīti. To nosaka likums. Ne pannas, ne katli vecākiem uz bērnudārzu nav jānes. Nereti vienā grupiņā ir vairāki bērni, kuriem ir dažādu pārtikas produktu nepanesamība, stāsta Līviņa.

Aizvien vairāk ir bērnu, kuriem tiek diagnosticēta kāda pārtikas produkta nepanesamība, tāpēc pašvaldības, izsludinot bērnudārza ēdināšanas pakalpojuma konkursu, nosacījumos iekļauj prasību vajadzības gadījumā nodrošināt speciālu ēdienkarti.

Visbiežāk bērni nepanes riekstus, olas, zivis, vistas gaļu, pienu, krāsainos dārzeņus un augļus.

Gadījumos, kad bērna ēdienkartē jāiekļauj kāds specifisks produkts, iestādes vadība var lūgt vecākus to sagādāt. Pārējos gadījumus pirmsskolas iestādes pienākums ir atrisināt ar bērnu ēdināšanu saistītos sarežģījumus, piedāvājot alternatīvu maltīti.

Neatkarīgi no tā, ko bērns drīkst ēst, ko nē, ēdienkartei jābūt sabalansētai ar atbilstošu enerģētisko vērtību. Piemēram, ja mazais nedrīkst ēst olas, jāpiedāvā cits olbaltumvielām bagāts produkts. Ja bērnam ir nepanesamība pret ogām, viņam deserta vietā nevar iedot vienkārši ābola šķēli.

Ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam ir jārod radošs risinājums - jāpiedāvā tikpat gards deserts.

Līviņa uzskata, ka alerģija pret kādu produktu ir mūsdienu kaite, kas senos laikos, kad cilvēki ēda dabiskāk un vienkāršāk, nebija izteikta. Vide, kurā dzīvojam, piesārņojums, rūpnieciski ražoti pārtikas produkti, kuros ir saldinātāji un krāsvielas, stress – tas viss veicina negatīvu organisma reakciju. Līdz ar to tieši mūsu dzīvesveids ir galvenais faktors, kas ietekmē to, ka alerģisku bērni ir aizvien vairāk.