Tieslietu padomes vadītājs pauž gandarījumu par ST spriedumu lietā par tiesnešu algām

Bičkovičs arī sagaida, ka likumdevējs izstrādās Satversmes 83.panta prasībām atbilstošu tiesnešu darba samaksas sistēmu.

Savukārt tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs aģentūrai LETA sacīja, ka tiesneša algai ir jābūt noteiktai, paredzamai un tiesneša pienākumiem atbilstošai, garantējot tiesu varas neatkarības principu tiesiskā valstī. Par ST atbilstošāku būtu atzīstams tāds tiesnešu atalgojuma modelis, kas rada vismazāko iespējamo izpildvaras vai likumdevējvaras ietekmi vai iespējas to ietekmēt, pastāvīgi pielāgojas izmaiņām valsts ekonomiskajā situācijā un neprasa periodiskus grozījumus normatīvajos aktos, uzsvēra ministrs.

Lai gan ST šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi apstrīdētās normas par spēkā neesošām tikai no 2019.gada 1.janvāra, jau šobrīd Saeimā atrodas Finanšu ministrijas izstrādātais likumprojekts grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuru paredzētas konceptuālas izmaiņas tiesnešu atlīdzības noteikšanas kārtībā jau no 2018.gada 1.janvāra, atzīmēja Tieslietu ministrijā (TM).

Vienlaikus TM norāda, ka Saeimā iesniegtais projekts paredz, ka tiesneša vidējā darba samaksa nosakāma saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā noteikto rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu. TM ieskatā šāds risinājums, kas pēc būtības nenoteic ne atlīdzības apmēru, ne kārtību, kādā tas nosakāms, nebūtu atbilstošs tiem standartiem, kas attiecībā uz tiesnešu atlīdzību izriet no Satversmes 83.pantā nostiprinātā tiesnešu neatkarības principa. Ievērojot minēto, TM apliecina gatavību iesniegt nepieciešamos priekšlikumus Saeimā esošajam likumprojektam uz otro lasījumu.

Jau ziņots, ka ST šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam. Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

ST arī norādīja, ka nav ņemts vērā tas, ka valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja atalgojums ir atkarīgs no darba rezultātiem. Atlīdzības likumā šīm amatpersonām ir paredzētas piemaksas, prēmijas un naudas balvas, turpretim tiesneša atalgojums nav atkarīgs no viņa darba rezultātiem. Kā liecina Tieslietu padomes apkopotā informācija, vairāku ministriju struktūrvienību vadītājiem ir noteiktas augstākas mēnešalgu grupas - 13., 14. un pat 16. mēnešalgu grupa. Turklāt tiesnesim ir ierobežotas iespējas savienot amatus, bet valsts pārvaldē strādājošām amatpersonām šādi amatu savienošanas ierobežojumi nav noteikti.

Satversmei neatbilstošā likuma norma zaudēs spēku 2019.gada 1.janvārī, tādējādi dodot laiku likumdevējam izveidot Satversmei atbilstošu likuma normu.

Lieta tika ierosināta par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma neatbilstību Satversmei.

Likumā noteikts, ka tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar likuma pielikumu.