AT un prokuratūra neapmierinātas ar nepietiekamo finansējumu darbinieku atalgojumam

AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs sacīja, ka šogad sākta ilgi gaidītā darbinieku atalgojuma reforma, kuru bija paredzēts īstenot vairākos gados. Tomēr «nākamais solis» netiek paredzēts, jo tam neesot piešķirts finansējums. Darbinieku atalgojuma pārtraukšana vai neturpināšana neatbilst mūsu redzējumam, piebilda Bičkovičs.

Ņemot vērā, ka darbinieku atalgojuma palielinājums ietekmētu arī citu institūciju algas, kopumā būtu nepieciešams 1,8 miljoni eiro.

Savukārt attiecībā uz tiesnešu atalgojumu budžeta paketē tiek virzīts likumprojekts, kas paredz tiesnešu mēnešalgas vairs netiks saistītas ar valsts pārvaldes amatpersonu mēnešalgām. Tāpat plānots nodrošināt tiesnešu un prokuroru mēnešalgu palielinājumu atbilstoši papildus finanšu piešķīrumam 2018.- 2020.gadam.

Bičkovičs skaidroja, ka ierosinājums mainīt tiesnešu algas aprēķināšanas noteikumus iesniegts uzreiz Saeimā, bet AT ar šo ieceri sākotnēji nebija iepazīstināta.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers komisijas sēdē pauda, ka Ģenerālprokuratūra pārsvarā saņēmusi finansējumu visiem prioritāriem pasākumiem, tomēr darbiniekiem ir zems atalgojums un liela kadru mainība. Papildu finansējums saistīts tikai ar minimālās algas pieaugumu, skaidroja Kalnmeiers. Viņš precizēja, ka runā tieši par darbiniekiem, nevis prokuroriem, kuru alga tiek noteikta vienotā sistēmā.

Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētāja Ineta Ziemele, skaidrojot deputātiem ST budžeta pieteikumu, uzsvēra, ka Latvijā būtu nepieciešams nostiprināt tiesu varu. Proti, ST piedāvā veicināt atpazīstamību, nostiprināt ST reputāciju starptautiski. Tas prasot resursu palielināšanu.

Runājot par atalgojumu, Ziemele piebilda, ka ceturtdien paredzēts pasludināt spriedumu tiesnešu algu lietā.