Vasiļjevs: «Mode sastāv no elegances, gaumes, Diora.» Ielūkojies «Dior» izstādē pirmais!

Kristiāna Diora 1947. gadā piedāvātais romantiskais un nostalģiskais siluets noteica toni visai 50. gadu modei un joprojām turpina iedvesmot un ietekmēt ne tikai tērpu radītājus, bet arī valkātājus.

Diors ir simbols: gadsimta simbols, laikmeta simbols, visbeidzot - sievišķības simbols.

Daudziem tieši Diors joprojām asociējas ar Parīzes izsmalcinātību un modes augstākajām virsotnēm.

Atklāj izstādē «kniepadatu tirānu» un Diora roksrakstu

Izstāde «Dior» ir jau trešā muzeja izstāde, kas veidota sadarbībā ar Aleksandra Vasiļjeva fondu. Izstādē būs apskatāmi vairāki desmiti tērpu no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas – gan Kristiāna Diora tērpi, gan viņa darba turpinātāju – Īva Senlorāna, Marka Boana, Džanfranko Ferre – radītais, vadot modes namu «Christian Dior». Būs apskatāmi arī 40. gadu tērpi un citos ietekmīgos 50. gadu modes namos, piemēram, «Pierre Balmain», «Jacques Fath», radītais, kā arī eleganti aksesuāri. Izstāde ļaus gūt spilgtu ieskatu 20. gadsimta otrās puses modes tendencēs un izprast Kristiāna Diora, nereti dēvēta arī par «modes diktatoru» un «kniepadatu tirānu», milzīgo nozīmi to veidošanā. Pats modes mākslinieks savulaik atzinis: «Viss, ko es zinu, redzu, dzirdu, iegūst kleitu veidolu. Kleitas - tie ir mani sapņi, bet es tās pieradinu, un tās pamet sapņu valstību, kļūst par lietām, kuras var uzvilkt un valkāt.»

Formula: viduklis+ akcentētas krūtis, dekoltē, svārki kā ziedlapiņas

Kristiāna Diora «bumbas sprādziens» nāca īstajā brīdī – sievietes visā pasaulē gaidīja ko jaunu, atbilstošu laikam. Diora piedāvātais siluets ar tievu vidukli, akcentētām krūtīm, nolaidenu plecu daļu un kupliem svārkiem, kas atgādina ziedlapiņas, pilnībā atbilda šīm prasībām. Modes nams kļuva slavens teju vai vienā mirklī – uzreiz pēc pirmās kolekcijas parādīšanas publikai. Elegantie, sievietes auguma formas izceļošie tērpi vienus sajūsmināja, atgādinot par miera laiku greznību un izsmalcinātību, par Parīzi kā modes galvaspilsētu, savukārt citus aizvainoja un saniknoja: daudziem nepatika, ka sievietes atkal tiek iežņaugtas korsetēs un dāmu kājas paslēptas zem gariem svārkiem; citiem sievišķīgie, no daudziem auduma metriem uzburtie tērpi šķita izaicinoši dārgi un elitāri pelēkajā, kara nomocītajā Francijā.

Taču tūkstošiem šuvēju visā pasaulē kopēja un tiražēja Diora siluetu, kā nu prata. Viņu ienīda un dievināja, par Dioru runāja visi un visur.

Lai gan atklāšana notiks šovakar, «Egosite» jau bija iespēja iepazīt jauno izstādi Francijas Arts et des Lettres ordeņa kavaliera Aleksandra Vasiļjeva vadītā ekskursijā. Ielūkojies foto, bet sestdien lasi materiālu par to, ko par leģendas dzīves gājumu zināja pastāstīt pats Vasiļjevs.

Izstāde «Dior» Modes muzejā būs apskatāma sešus mēnešus, līdz 2018. gada aprīļa beigām. Eksponātus no Aleksandra Vasiļjeva unikālās kolekcijas - tā ir viena no trim lielākajām privātajām tērpu un aksesuāru kolekcijām pasaulē un ietver vairāk nekā 60 tūkstošus priekšmetu! - papildinās unikāli video- un audiomateriāli.

Izstādes laikā notiks arī lekcijas, kas ļaus uzzināt vairāk par Kristiānu Dioru un viņa vadīto modes namu:

• 1.decembrī notiks modes vēsturnieka Anatola Vovka (Sanktpēterburga) lekcija «Parfīma maģija», kas veltīta leģendārākajiem parfīmiem, īpaši pievēršoties «Dior» aromātiem, to iedvesmas avotiem un tapšanas vēsturei.
• 8.decembrī modes vēsturniece un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Edīte Parute atklās pagātnes romantikas citātus Kristiāna Diora radošajā darbībā.
• 15.decembrī korsešu, krinolīnu un vēsturiskās dāmu veļas kolekcionārs un vēsturnieks Antons Prijmaks (Sanktpēterburga), arīdzan jau zināms Modes muzeja pasākumu apmeklētājiem, lekcijā «Absolūtais stils» stāstīs par Diora ietekmi uz 50. gadu siluetu, tostarp par korsešu atgriešanos modē New Look stila ietekmē.