Austrumu slimnīca par € 4,5 mijoniem iepērk mikroķirurgu pakalpojumus, bet savus - nealgo

Pēdējā līguma apjoms ar SIA «Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs» (Mikroķiruģijas centrs) bija četrarpus miljoni eiro trīs gados. Līdz augusta beigām līguma darbības ietvaros bija izlietoti 3.6 miljoni eiro. Kamēr jaunā iepirkuma norise ir iestrēgusi, atlikušais gandrīz miljons eiro ļauj nodrošināt nepārtrauktu neatliekamo palīdzību, kuru sniedz Mikroķirurģijas centra ārsti.

Latvijā ir tikai viens uzņēmums ar pietiekami lielu skaitu augsti kvalificētu ārstu, kuri spēj sniegt neatliekamo palīdzību mikroķirurģijā. Veselības ministrija kopā ar Austrumu slimnīcu sākušas domāt, kā šīs zināšanas uzkrāt arī pašā slimnīcā, tas ir - slimnīcā strādājošos ārstos.

Aizvadītajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta unikāla operācija.

Pacientei Janai Čerkaskai osteomielīts bija būtiski bojājis augšdelma kaulu, kas bija jau daļēji atmiris. Mikroķirurgs Uldis Krustiņš atradis risinājumu. Pacientei bojātā kaula vietā pārstādīja kaulu no kājas, ar gabaliņu iegurņa kaulu to nostiprināja elkonī.

Tas jauno sievieti paglāba no iespējamas rokas amputācijas vai plaša audzēja, un invaliditātes. Viņa varēs ne tikai bērnu turēt abām rokām, bet arī pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū.

Paciente Jana Čerkaska: «Es patiešām saprotu, cik tā ir liela laime pēc tik gariem gadiem atrast risinājumu. Un ārsts, kurš riskēja, bet izmainīja manu dzīvi uz labo pusi!»

Ārsti, kuri veica unikālo operāciju, nav Austrumu slimnīcas darbinieki. Visi šeit strādājošie mikroķirurgi ar savām zināšanām un pieredzi ir piesaistīti ar iepirkuma palīdzību. Ne Austrumu slimnīcai, ne kādai citai valsts ārstniecības iestādei šādu speciālistu nav un visticamāk, tik drīz arī nebūs. Tam iemesli meklējami gandrīz pirms 20 gadiem.

Mikroķirģija tolaik strauji attīstījās un ārsti apvienojās, pasakot, ka viņus neapmierina valsts piedāvātie spēles noteikumi. Viņi izveidoja firmu un savu darbu valstij pārdeva kā ārpakalpojumu.

Fiziski Mikroķirurģijas centrs joprojām atradās slimnīcā kā viena no tās nodaļām. Bet tas bija veids, kā ārsti par savām zināšanām spēja prasīt atbilstošu samaksu. Mikroķirurģija būtībā tālāk attīstījusies tikai privātajā centrā.

«Mēs ar to ļoti lepojamies. Ar to, ka gadu desmitiem ir ieguldīti milzīgs darbs, enerģija un līdzekļi, lai izveidotu šādu augstas klases centru, kas citādi nebūtu iespējams,» norāda SIA «Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs» izpilddirektors Jānis Bendiks.

Šogad publiskotajā Valsts kontroles ziņojumā par Austrumu slimnīcas un Mikroķirurģijas centra līgumattiecībām, viens no ieteikumiem bija audzēt pašas slimnīcas spējas sniegt šos pakalpojumus. Taču Veselības ministrija atzīst, ka Latvijā speciālistu ir maz un līdzšinējie mēģinājumi piesaistīt viņus valsts slimnīcai bijuši nesekmīgi.

«Vai audzinām jaunus cilvēkus, kas varētu strādāt arī valsts medicīnā, tā ir viena sadaļa. Bet otra – iepērkot pakalpojumu, ļoti svarīgi ir diskutēt par cenu, lai iepērkot mēs nesamaksātu vairāk. Nesākt ar sadalījumu, bet ar skaidru saprašanu, vai mēs vienmēr samaksājam adekvātu cenu par to, ko pērkam,» saka veselības ministre Anda Čakša.

Valsts kontroles ieskatos, slimnīca par pirktajiem pakalpojumiem pārmaksājusi gandrīz 200 tūkstošus eiro gada laikā. Plus secināts, ka slimnīca maksas operāciju veikšanai ļāvusi Mikroķirurģijas centram izmantot savu īpašumu pat par trīskārt zemāku cenu.

Centra pārstāvis Bendiks nepiekrīt Valsts kontroles secinājumiem: «Te var ilgi diskutēt par šī slēdziena saturu un aprēķina metodiku. Mēs revīzijas laikā aktīvi sadarbojāmies ar VK (..) tie secinājumi – uz tiem var skatīties dažādi. Mēs viņiem principā nepiekrītam.

Revidenti aprēķinājuši, ka Austrumu slimnīca par naudu, ko tā tērē mikroķirurgu ārpakalpojumam, varētu pati nepastarpināti algot šīs specialitātes ārstus ar atlīdzību līdz gandrīz trim tūkstošiem eiro mēnesī. Un līdzekļi vēl paliktu pāri. Līdzīga vidējā atlīdzība ir arī Mikroķirurģijas centrā strādājošajiem ārstiem.

Taču Austrumu slimnīca to neredz kā risinājumu, jo citi ārsti Austrumu slimnīcā saņem vismaz uz pusi mazākas algas. «Mēs nevaram izraut vienu specialitāti no konteksta,» saka Austrumu slimnīcas ķirurģijas galvenais speciālists Haralds Plaudis.

Nav zināms, vai šāda shēma tikpat labi izskatītos praksē, ņemot vērā, ka operāciju laikā tiek izmantotas arī atsevišķas Mikroķirurģijas centra iekārtas. Centra speciālisti uzsver, ka vairākums no viņiem, ieguldot visai prāvus pašu līdzekļus, ir praktizējuši kādā no prestižām pasaules klīnikām.

Veselības ministrijā atzīst, ka vienīgi Mikroķirurģijas centra speciālisti Latvijā ir spējīgi apmācīt topošos ārstus sniegt neatliekamo palīdzību pietiekami augstā līmenī, jo viņi ir vienīgie, kas ar to ikdienā nodarbojas. Šobrīd Mikroķiruģijas centrā strādā četri rezidenti.

Pēdējos gados valsts budžeta vietu šajā rezidentūras programmā nav bijis, bet maksas studenti paliek privātajā sektorā. Veselības ministrija šajā un nākamajā gadā plāno finansēt kopumā četru speciālistu rezidentūras. Ar nosacījumu, ka pēc tās apguves vismaz trīs gadi jānostrādā valsts slimnīcā. Līdz šim uz slimnīcas aicinājumu nākt strādāt neviens mikroķirurgs nav atsaucies.

Kamēr jaunie speciālisti tiek meklēti, Austrumu slimnīcā domā, kā samazināt no mikroķirurģijas centra pirkto pakalpojumu apjomu. Līgumus turpmāk slēgs uz gadu un pastiprinās kontroli pār līguma izpildi un arīdzan plānots vairāk paveikt pašiem. «Mēs esam deleģējuši darbiniekus, mūsu atbildīgos ķirurgus, pirms mēs pieaicinām mikroķirurgus, viņi pārliecinās, vai mēs patiešām nevaram tikt galā ar saviem spēkiem,» saka Austrumu slimnīcas valdes loceklis Artūrs Bērziņš.

Iepriekš līgumi ar Mikroķirurģijas centru slēgti uz trim gadiem. Pēdējā laikā faktiski sniegto pakalpojumu apjoms sarucis. Piemēram, 2015.gadā Mikroķirurģijas centra ārsti Austrumu slimnīcā veikuši 2473 operācijas (t.sk. 91 bērnam), bet 2016.gadā - 2203 operācijas (t.sk. 87 bērniem). Attiecīgi sarukusi centram veiktā samaksa (no 1,3 miljoniem līdz vienam miljonam).