TVNET «roka uz pulsa»: Tumsas aizsegā «klusos slepkavas» medījot

Lietavām bagātais rudens ir pacēlis upju līmeni. Pat mazās, mierīgās un citkārt pārbrienamās upītes, kā, piemēram, Loja, ir pārvērtušās par straujiem un krāčainiem briesmonīšiem. Lašveidīgās zivis pa šīm upēm ceļo augšup un meklē tā dēvētās berzes vietas, kur zivju mātītes seklajās upju un strautu vietās ar astēm un spurām oļos izrok ligzdiņas, kurās iznērš ikrus. Zivis šajā laikā ir viegli pamanāmas un neaizsargātas, tās apdraud maluzvejnieki ar tīkliem, žebērkļiem un strāvas ierīcēm.

Iešana gar Lojas lejteci nav viegla, toties redzamie skati ir iespaidīgi. Daudzi pa Inčukalna-Valkas (A3) šoseju garāmbraucošie pat nenojauš par Murjāņu gravas skaistumu - smilšakmens klintīm, alām, iežu atsegumiem, ozolu audzēm, milzīgajām eglēm un spokaino Murjāņu koka kamaniņu trases graustu. Tas viss - burtiski blakus šosejai.

Kāda vieta tieši pie kamaniņu trases piesaista inspektora uzmanību - blakus upei ir ierīkotas sēdvietas, upē iegremdētas dzelzs kāpnes, pie tām auklā piesieta un ūdenī paslēpta no kanalizācijas cauruļu sastāvdaļām uzmeistarota konstrukcija. Apsūnojušais izgudrojums gan šķiet jau ilgu laiku pamests. Citur krastā mētājas elektrības vads un rozete. Izmantošanas nolūku ir grūti noteikt, iespējams, izmantota ūdens sūkņa darbināšanai, iespējams - zivju nogalināšanai ar strāvu.

Pieķert maluzvejniekus nozieguma vietā ir grūti. Viņi ir uzmanīgi.

Visbiežāk nozieguma vietā ierodas nakts aizsegā. Pamanot aizdomīgus cilvēkus, viņi, daudz nedomājot, pametīs nelegālos zvejas rīkus. Aizdomu gadījumā pie saviem ūdenī iegremdētajiem tīkliem viņi var arī nekad neatgriezties. Tad tie pārtop par tā saucamajiem spoku tīkliem, kuros sapinas, aiziet bojā un sapūst zivis. Zaudējumu apmērs par katru nelikumīgi iegūtu lasi vai taimiņu fiziskai un juridiskai personai ir 143 eiro. To piemēro pieckāršā apmērā par zveju aizliegtā laikā un vietā. Pieķertam maluzvejniekam ar 3 vai vairāk iegūtiem lašiem draud kriminālatbildība.

Pēc Lojas apskates inspektoru tālākais darbs turpinās naktī pie Aģes, Liepupes, Vitrupes un citām upēm Saulkrastu un Salacgrīvas tuvumā. Tiek meklēti arī nēģu murdi.

Auto dzinēji un gaismas tiek izslēgti krietnu brīdi pirms pārbaudāmās vietas. Nakts melnumā sekoju diviem inspektoriem. Grants ceļu ieskauj divas melnas egļu sienas, debess strēķis virs tām tik par vienu mazumiņu gaišāks. Mēģinu fokusēt acis un priekšā ejošā inspektora apveidu, lai nepazaudētu viņu tumsā. Vējš kopš rīta ir krietni pieņēmies spēkā, tas rausta manu pončo, tumšie koki drūmi šņāc, lietus kapā seju. Inspektori iegriežas tieši iekšā mežā. Prātoju, kad pēdējo reizi esmu bijis meža vidū pašā nakts melnumā. Nevaru atcerēties.

Nu ir tā, ka neredzu pilnīgi neko - viens vienīgs melnas tumsas blāķis.

- Ē, kur jūs palikāt?

Ar degunu atsitos pret inspektoru.

- Uzliec roku man uz pleca un turies līdzi! - viņš saka.

Daru, kā teikts, un ceļu turpinu kā neredzīgais. Esmu vīlies par savām spējām. Darba specifika laikam ir uztrenējusi inspektoru acis.

- Pamēģini ar šīm, - inspektors man kaut ko iespiež rokās, - varbūt tā būs vieglāk!

Tās ir nakts redzamības brilles. Pēkšņi saprotu, kā viņi spēja pārvietoties tumsā! Nakts brillēs dažus metrus sev priekšā ieraugu brāžamies klusu ūdens straumi - Svētupe ceļā uz jūru.

Kad nakts redzamības brillēs un termokamerā nekas aizdomīgs netiek pamanīts, inspektori ieslēdz jaudīgus kabatas lukturus un pārbauda vai upē nav iegremdēti murdi. Šeit viss ir tīrs. Dodamies uz citu vietu.

Nakts redzamības brilles un termokameras ir pirmās nepieciešamības lietas, lai inspektori varētu strādāt tumsā.

Bet tā ir tikai pēdējo divu gadu privilēģija. Pirms tam viņi taustījās tumsā, bet maliķiem šāds dārgais aprīkojums ir jau sen. Tie maluzvejnieki, kas ar šo nelegālo rūpalu nodarbojas, komerciālu apsvērumu vadīti, apgroza lielu naudu. Dārgās nakts redzamības iekārtas viņiem bija lielisks rīks cīņai ar inspektoriem. Nu var runāt par līdzvērtīgiem cīņas noteikumiem. Maluzvejniekus gan neierobežo pilnīgi nekas, inspektori var rīkoties tikai valsts noteikto standartu robežās. Ir arī jārēķinās ar maluzvejnieku pretdarbību - sadurtām automašīnas riepām, piemēram.

Pērn lielākais ķēriens Daugavā - pašā Rīgas centrā!

Vēl pie pēdējo divu gadu inspektoru ieguvumiem var pieskaitīt ehološu, laivu, hidrotērpu, jaudīgu lukturu, drona un meža kameru iegādi. Atviegloto darba apstākļu augļi nebija ilgi jāgaida - pagājušā gada lielākais ķēriens Daugavā - pašā Rīgas centrā - no Dienvidu tilta līdz Buļļupei zvejas kooperatīva «Vecdaugava» zvejnieki atļauto 126 nēģu murdu vietā bija ielikuši 3096. Kooperatīvs vairāku gadu garumā visu deguna priekšā netraucēti bija nodarbojies ar masīvu maluzvejniecību. Arī dempingojis nēģu cenas veikalos. Tagad nēģu cenas ir ievērojami kāpušas.

Maluzvejnieka profils nav viennozīmīgs. Tie var būt zvejnieki, kas cer mājās pārnest vienu lasi, tie var arī būt organizētie maluzvejnieki ar savām zivju iegūšanas un izplatīšanas ķēdēm.

Veiksmīgākam darbam inspektorus traucē viņu ierobežotās tiesības

Piemēram, inspektoriem nav tiesību aizturēt pārkāpējus, izmantojot rokudzelžus. Nav arī īpaši aprīkotu automašīnu pārkāpēju pārvietošanai.

Netālu no Svētupes ietekas jūrā inspektori pašā upes krastā uziet automašīnu ar izslēgtiem lukturiem. Uz inspektoru aicinājumu durvis atver divi vīri. Viņi sēž tumsā un ēd čipsus. Sargājot savu nēģu taci no zagļiem. Dokumenti viņiem ir kārtībā, nēģu tacis - legāls. Nekādas nelikumīgas papildu darbības netiek konstatētas.

Nakts melnumā sastopam kādu vīru, kurš ir atnācis paskatīties, kas spīdina lukturīšus pie viņa mājas. Viņš, tāpat kā vairāki citi iepriekš sastaptie, apliecina, ka maluzvejniecība šajā apkārtnē ir plaši izplatīta. Viņš arī pauž, ka anonīma ziņošanas iespēja ievērojami palielinātu ziņotāju skaitu.

- Kurš gan grib, lai riepas izdur, logus izdauza vai māju nosvilina...

Nākošās dienas rīts sākas ar Pabažu ezera pārbaudi. Lietus un vējš ir mitējies, inspektoru darba apstākļi ir kļuvuši patīkamāki. Pa ezeru laiviņā pārvietojas viens vientuļš vīrs, kuram ar makšķerēšanas atļauju viss ir kārtībā. Nelegālos tīklus viņš nav manījis, kaut zina stāstīt, ka tādi bieži parādoties. Pusstundu vēlāk inspektori eholotes ekrānā pamana garu, taisnu līniju. Tas ir iegremdēts tīkls. Zivju tajā nav, iespējams, nesen ielikts. Pa šo laiku vīrs laivā ir izgaisis. Vai tas bija viņš, kas ielika šo tīklu, vai kāds cits, varam vien minēt.

Izvilktais tīkls tiks iznīcināts.

Inspektoru reids beidzas atkal Murjāņos - Lojā netālu no tās saplūšanas ar Gauju. Ūdenī redzama aktīva zivju kustība. Te divi puiši mētā spiningus. Par liegumu viņi neesot informēti, makšķerēšanas kartes aizmirsuši mājās, vainu atzīstot un šādu kļūdu vairs neatkārtošot.

Šādi gadījumi, kad izdodas pieķert makšķerniekus bez makšķerēšanas kartēm, ir arvien retāki. Pagājušogad Latvijā tika pārdotas 95 078 makšķerēšanas karšu jeb atļauju par kopējo summu 1 056 732,87 eur. Fakts, kas liecina par makšķernieku lielo interesi par zivīm.

Pastiprinātās kontroles reids šoreiz ir beidzies. Daļai nārstojošo lašu un taimiņu Latvijas upēs izdosies sasniegt nārstošanas vietas. Lietavām bagātais rudens ir radījis labvēlīgākus apstākļus zivīm - straujajā, paaugstinātajā upju ūdens līmenī ir grūti ievietot tīklus, dūrējiem - grūtāk ieraudzīt zivis. Pavasarī tās dosies atpakaļ uz jūru, kur no savas dzimtās upes attālināsies līdz pat 800 kilometriem. Nākošajā rudenī tās atkal atgriezīsies nārstot tieši tajā pašā upē, tieši tajā pašā tās posmā vai pietekā. Īsts dabas brīnums! Sargāsim to un novērtēsim inspektoru darbu!