Krievija vēl nav sniegusi atbildi par iespēju nodrošināt Girsa piedalīšanos Liepājas tiesas sēdē videokonferences režīmā

Šodien plānotā tiesas sēde šajā krimināllietā nenotika, jo apsūdzētais Girss, kurš, pēc paša teiktā, atrodoties Krievijā «bēgļa statusā», uz sēdi neieradās, bet no Krievijas puses vēl nav saņemta atbilde par iespēju nodrošināt viņa dalību tiesas sēdē videokonferences režīmā. Šādu lūgumu tiesai iepriekš bija izteicis pats apsūdzētais - šī gada janvārī, apmierinot Girsa lūgumu, Liepājas tiesa nolēma tiesiskā sadarbībā ar Krieviju lūgt iespēju nodrošināt apsūdzētā piedalīšanos tiesas sēdē videokonferences režīmā.

Kā noskaidrojusi Liepājas tiesa, Krievijā lūgumi par iespēju nodrošināt videokonferences režīmu tiesā tiekot izskatīti astoņu mēnešu līdz pat pusotra gada ilgā laika periodā. Tā kā no Krievijas puses vēl tiek gaidīta atbilde, tiesas sēdi šodien nolemts atlikt līdz 2018.gada 14.maijam, kad tiesa lems, ko darīt tālāk. Ja no Krievijas puses būs saņemta pozitīva atbilde par iespēju nodrošināt videkonferences režīmu, tiks lemts par tiesas sēdes datuma saskaņošanu. Savukārt, ja videokonference nebūs iespējama un visas citas iespējas būs pilnībā izsmeltas, tiesai nāksies lemt par lietas izskatīšanu bez apsūdzētā klātbūtnes atbilstoši Kriminālprocesa likuma 465.pantam, kas paredz iespēju iztiesāt lietu apsūdzētā prombūtnē, ja apsūdzētais atrodas ārpus valsts un viņa ierašanos tiesā nav iespējams nodrošināt.

Kā ziņots, Liepājas tiesa iepriekš ir noraidījusi Girsa pieteikto lūgumu, lai krimināllieta tiktu iztiesāta bez viņa klātbūtnes. Girss vēstulē Liepājas tiesai bija norādījis, ka kopš 2016.gada 3.maija viņš atrodoties Krievijā, jo, pēc paša teiktā, viņš Latvijā tiekot vajāts savas politiskās pārliecības dēļ. Girss vēstulē tiesai norādījis, ka minēto apstākļu dēļ nevarot ierasties uz pērn 6.septembrī paredzēto tiesas sēdi, un lūdzis lietu iztiesāt bez viņa un viņa izvēlētā aizstāvja klātbūtnes. Šo Girsa lūgumu tiesa neapmierināja.

Girss apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 78.panta 2.daļas par darbību, kas vērsta uz nacionālā, etniskā, rasu vai reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. KL par to paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Iepriekš vēstīts, ka Drošības policija (DP) pret Girsu sākusi trīs kriminālprocesus.

Lieta ir saistīta ar 2014.gada novembrī tīmekļa vietnē «illarion.lv» publicēto rakstu.

Ziņots arī, ka Girss Krievijā pieprasījis politisko patvērumu. Šādu soli viņš pamato ar to, ka Latvijā viņš tiekot vajāts saistībā ar viņa politisko darbību.