Par sakaru traucējumiem Latvijā pirms «Zapad» aizdomās tur Krieviju

Balstoties uz sākotnējo izlūkošanas informāciju par «Zapad», Krievija, visticamāk, ir atbildīga par mobilo sakaru traucējumiem Latvijas rietumu piekrastē 30.augustā. Todien mobilie sakari bija apgrūtināti septiņas stundas.

Krievija, iespējams, izmantojusi sakaru slāpētāju, kas no Kaļiņingradas nomērķēts pret Zviedriju.

Latvijas amatpersonas uzskata, ka Maskava bloķējusi arī zvanus uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112, ar ko problēmas pirmo reizi radās 13.septembrī tieši pirms «Zapad» aktīvākās fāzes.

Latvijas parlamenta Nacionālās drošības komisijas loceklis Kārlis Seržants pieļauj, ka Krievija varētu būt ieslēgusi mobilo sakaru slāpētāju Kaļiņingradā, kas nebija notēmēts pret Latviju, bet Zviedrijai piederošo Gotlandi un Somijas Olandes salu, taču tika skarta arī Latvija.

Zviedrijas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis aģentūrai «Reuters» sacīja, ka ministrijai nav zināms, ka būtu notikuši mēģinājumi traucēt mobilos sakarus Zviedrijā, bet Krievijas Aizsardzības ministrija atteicās sniegt komentārus.

Amatpersonas norāda, ka traucējumi bijuši nelieli, ja salīdzina ar hakeru uzbrukumiem, kādi šogad notikuši visā pasaulē. Taču NATO izlūkošanas informācija liecina, ka «Zapad» mācībās kiberuzbrukumiem tika atvēlēta būtiska loma, un tas dod pamatu bažām.

NATO līdz šim uzsvērusi, ka tās kiberstratēģijai ir tikai aizsardzības raksturs, un daudzas NATO valstis nav gatavas ķerties pie uzbrukumiem kibertelpā, atzīst diplomāti un drošības sektora amatpersonas.

Kāds NATO diplomāts norādīja, ka šis gadījums nodemonstrējis, ka Krievija spēj traucēt civilos tīklus lielā rādiusā un paveikt to salīdzinoši viegli. Diplomāts piebilda, ka Krievijas tehnoloģiskie sasniegumi var apdraudēt NATO komunikācijas un radarus.

Arī ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess sacīja, ka Krievija ir attīstījusi «ievērojamas elektroniskās karadarbības spējas», kamēr NATO aizņemta ar kampaņām Afganistānā.