/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/06/8196248t1h6a3f.jpg)
Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta amerikāņu zinātniekiem Raineram Veisam, Berijam Berišam un Kipam Tornam par ieguldījumu starptautiskajā projektā LIGO un gravitācijas viļņu novērošanu, otrdien paziņoja Nobela komiteja.
Nobela prēmija fizikā piešķirta par gravitācijas viļņu novērošanu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņi savā starpā sadalīs prēmiju deviņu miljonu Zviedrijas kronu (940 500 eiro) apmērā. Pusi Prēmijas saņems Veiss, bet Berišs un Torns saņems otru pusi.
«Viņu atklājums satricināja pasauli,» pavēstīja Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs Jērans Hānsons.
Starptautiska zinātnieku komanda pagājušajā gadā novēroja pirmos tiešos pierādījumus par gravitācijas viļņiem jeb viļņošanos laiktelpā, ko Alberts Einšteins savā relativitātes teorijā paredzēja pirms gadsimta.
Kad pirms aptuveni 1,3 miljardiem gadu sadūrās divi melnie caurumi, abu milzīgo masu apvienošanās radīja vilni, kas ceļoja cauri kosmosam un 2015. gada 14. septembrī sasniedza Zemi, kad to fiksēja sarežģīti instrumenti.
Fenomenu novēroja starptautiskā projekta LIGO («Laser Interferometer Gravitational-wave Observatory») divi ASV esošie pazemes detektori, kuriem jāpamana gravitācijas viļņu niecīgās vibrācijas. Zinātniekiem mēnešiem ilgi nācās apstiprināt datus un pārbaudīt tos kopā ar kolēģiem.
Lai arī zinātnieki iepriekš bija spējīgi aprēķināt gravitācijas viļņus, tos nekad agrāk nebija izdevies novērot tieši. Zinātnieku atklājums ļaus pārbaudīt pašlaik pastāvošo teoriju par Visuma rašanos.
«2017. gada laureāti ar savu entuziasmu un apņēmību katrs bijuši nenovērtējami LIGO panākumos. Atklājēji Rainers Veiss un Kips Torns kopā ar Beriju Berišu - zinātnieku un līderi, kas noveda projektu līdz pabeigšanai, nodrošināja, ka četras desmitgades ilgi pūliņi galu galā noveda pie gravitācijas viļņu novērošanas,» teikts Nobela komitejas paziņojumā.
«70. gadu vidū Rainers Veiss jau bija izanalizējis iespējamos fona trokšņu avotus, kas traucēja mērījumiem un arī izstrādāja detektoru, lāzera interferometeru, kas šos trokšņus pārvar. Jau sākumā abi Kips Torns un Rainers Veiss bija stingri pārliecināti, ka gravitācijas viļņus var pamanīt un izraisīt revolūciju mūsu zināšanās par Visumu,» norādīja komiteja.
Veiss balvas saņemšanu raksturoja kā «patiesi brīnišķīgu».
Pēc viņa teiktā, balvas iegūšana ir 1000 LIGO projektā iesaistīto cilvēku sadarbības rezultāts.
Veiss, Torns un Berišs kopīgi izveidoja LIGO prestižajā Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā, kuras pārstāvji kopš Nobela prēmijas dibināšanas 1901. gadā saņēmuši 18 balvas.
Pagājušajā gadā balva tika piešķirta Lielbritānijā dzimušiem zinātniekiem Deividam Dž. Tulesam un otra puse kopīgi Dankanam Haldeinam un Džonam Maiklam Kosterlicam par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāzu teorētiskiem atklājumiem.