Riekstiņš: Rietumu un Krievijas attiecību dinamika ir atkarīga no Putina

Pēc viņa domām, iemesls, kādēļ Krievijas un Rietumu attiecības šobrīd ir nonākušas vienā no zemākajiem punktiem, ir Krievijas rīcība Krimā un Ukrainā. Tomēr svarīgi saprast, ka piespiest kādu valsti kaut ko darīt ir ļoti sarežģīti, tādēļ arī neviena starptautiska organizācija nevar Krieviju piespiest mainīt savu politiku.

«Mēs redzam Ziemeļkorejas gadījumu - visa starptautiskā sabiedrība ir noskaņota pret Ziemeļkorejas kodolprogrammu, bet acīmredzot tas nestrādā. Neesmu eksperts tajā reģionā, man nav receptes, bet ir jādomā par kādiem citiem veidiem, kā mainīt Ziemeļkorejas pozīciju. Es negribu teikt, ka ar Krieviju ir identiski, bet no ārpuses piespiest viņus mainīt savu politiku ir neiespējami,» ir pārliecināts vēstnieks.

Riekstiņš skaidroja, ka Rietumiem jācenšas pārliecināt Krievija, ka tās ilgtermiņa interesēs ir pragmatiska, racionāla dialoga veidošana un sadarbošanās ar Rietumiem. Mēģinājums šo sadarbību veidot balstoties uz vienu izpratni par fundamentālām vērtībām un mēģināt pārliecināt, ir pareizas ceļš, kādā Rietumiem būtu jāstrādā, domā diplomāts.

«Rietumi vairākkārt ir demonstrējuši savu gatavību iet šajā virzienā, un šobrīd bumba ir Krievijas pusē. Šobrīd sadarbība ir ierobežota un sankciju režīmi ir «nolemti«. Man ir grūti iedomāties, ka sankcijas pret Krieviju tiks pārskatītas, ja nebūs progress Minskas vienošanās izpildē,» sacīja Riekstiņš.

Ja jāmin kāda kļūdaina rīcība vai bezdarbība no Rietumu puses attiecībās ar Krieviju, tad, viņaprāt, var minēt Rietumu nostāju vai dialogu ar Krieviju kara laikā Gruzijā, 2008.gadā. Vēstnieks skaidroja, ka Rietumi toreiz domāja - iespējams, Krievijai kā PSRS tiesību pārmantotājai, ir grūti psiholoģiski «pārdzīvot» PSRS sabrukumu, līdz ar to karš jāuztver kā blakus efekts.

«Kā izrādījās, šis vērtējums no Rietumu puses nebija pareizs un, visticamāk, tajā brīdī nebija Rietumu gatavība ar Krieviju runāt atklātā valodā, proti, «tas, ko jūs darāt, tas netiks akceptēts un tas nav ceļš, kas var virzīt mūs uz sadarbību«. Toreiz tie secinājumi varbūt tika izdarīti nepareizi. Ukrainas situācija bija kā modinātājzvans, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu, kas Rietumiem šķiet nepieņemams,» norādīja Riekstiņš.

Diplomāts vērsa uzmanību, ka dialoga uzturēšana ar Krieviju ir ļoti svarīga, jo ir jācenšas runāt arī ar valsti, ar kuru viedokļi daudzos jautājumos nesakrīt vai ir diametrāli pretēji. «Pat nerādot ar pirkstu uz Krieviju, pēc teorijas, diplomāta pienākums ir runāt, pat ar sarunu partneri, kad tu skaidri zini, ka sarunas būs grūtas un tās nebūs divu draugu tikšanās un priecīga tējas padzeršana,» teica vēstnieks.

Izklāstot savu pieredzi ar Krievijas kolēģiem, Riekstiņš noradīja uz radušos priekšstatu, ka Krievija novērtē tiešu sarunu un novērtē, ja Latvijai ir spēcīgi argumenti un valsts ir atklāta savā viedokļa paušanā. Savukārt tie brīži, ko gan Krievija, gan daudzas citas valstis neuztver pozitīvi, ir tie, kuros sarunu partneris sāk otru mācīt, skaidroja vēstnieks, piebilstot, ka arī latviešiem nepatīk, kad kāds no ārpuses māca, kā šeit Latvijā labāk kārtot lietas.