/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/06/8198579t1h41ec.jpg)
Krievija ir pieņēmusi lēmumu attīstīt savas ostu jaudas un savu infrastruktūru, un šajā lēmumā saskatāms liels politikas elements, intervijā sacīja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Riekstiņš: Krievijas eksporta pārorientācijā uz savām ostām saskatāms liels politikas elements
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norāda uz šaubām, cik lielā mērā šāds Krievijas puses lēmums ir ekonomiski pamatots un cik tas ir politiski pamatots, tomēr, pēc viņa domām, tajā saskatāms «ļoti liels elements no politikas».
«Ja Latvijas ostas, pārvadātāji un dzelzceļš spēj piedāvāt konkurētspējīgu tarifu un izcenojumus, tad uzņēmējs izvēlēsies lētāko un kvalitatīvāko ceļu un neies to dārgāko ceļu tikai kādu iniciatīvu vai patriotisku jūtu dēļ,» ir pārliecināts vēstnieks.
Riekstiņš norādīja - šobrīd ir skaidri redzams, ka Krievija ir izvēlējusies ceļu, kurā tā attīstīs savu ostu jaudas un pārorientēs visu eksportu uz savām ostām, un apstiprinājums šādam lēmumam ir dzirdēts gan no Krievijas puses, gan Latvijas politiķiem.
«Tas mums ir jāapzinās, un Satiksmes ministrija arī strādā ar citiem ārvalstu partneriem gan bijušajā PSRS telpā, gan ar Ķīnu un citām Āzijas valstīm, mēģinot piesaistīt kravas,» piebilda diplomāts.
Viņaprāt, Rietumu ieviestās sankcijas pret Krieviju Latvijas uzņēmējiem ir likušas saprast, ka biznesa iespējas Krievijā ir, bet tās ir saistītas ar zināmiem riskiem. Vienlaikus Riekstiņš vērsa uzmanību, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas un pretsankcijas Latvijas uzņēmumiem nav ienesušas kaut ko agrāk neredzētu.
Bijušais Latvijas vēstnieks NATO skaidroja, ka 20.gadsimta deviņdesmito gadu beigās Maskavas mērs Jurijs Lužkovs pēc mītiņa pie bijušās Rīgas domes ēkas pieņēma virkni paziņojumu un aicināja boikotēt Latvijas preces. Līdz ar to vairāku gadu garumā no Krievijas puses, piemēram, šprotes un citas preces tika boikotētas un uzņēmējiem tas bija šoks, tomēr vēlāk tika atrasti citi tirgi vai veidi, kā iekļūt Krievijas tirgū.
«Šis ir piemērs tam, ka pilnīgi jauna situācija Latvijas uzņēmējiem ar sankcijām un pretsankcijām nav. Kā var saprast arī no ražotāju puses, viena daļa uzņēmumu ir spējuši atrast citus noieta tirgus. Te uzņēmējiem jāsaprot, kas ir labāk – vai «likt visas olas vienā grozā», vai raudzīties uz tirgus diversifikāciju,» teica Riekstiņš.
Iepriekš vēstīts, ka Krievijas kompānijām dots rīkojums līdz 2020.gadam pārorientēt visas sausās kravas no Baltijas valstu ostām uz Krieviju.