Sākas Nobela prēmiju sezona. Ko apbalvos šogad?

Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots 6.oktobrī. Literatūras prēmijas paziņošanas datums tradicionāli tiek izsludināts tikai pāris dienas iepriekš, bet parasti tā ir ceturtdiena, tādēļ 5.oktobris un 12.oktobris varētu būt iespējamie datumi.

Miera prēmija, kas ir vienīgā Oslo pasniegtā prēmija, parasti izraisa vislielāko interesi.

2016.gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam par «apņēmīgajiem centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru».

Šogad Miera prēmijai izvirzīti 318 cilvēki un organizācijas.

Spekulācijas ir vērstas uz kodolieroču jautājumu, pasliktinoties ASV un Ziemeļkorejas attiecībām pēc Phenjanas sestā kodolizmēģinājuma, kā arī valdot neskaidrībai par Irānas kodolvienošanos, no kuras ASV prezidents Donalds Tramps ir draudējis atteikties.

Divi nozīmīgi kodolvienošanās arhitekti - Irānas ārlietu ministrs Muhameds Džavads Zarifs un Eiropas Savienības (ES) augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni - varētu būt nopietni pretendenti uz Miera prēmiju, prognozē Oslo Miera izpētes institūta (PRIO) vadītājs Henriks Urdāls.

«Kad arī Ziemeļkoreja ir uz spēles, ir ļoti svarīgi atbalstīt iniciatīvas, kas sargā pret kodolieroču izstrādāšanu un izplatību,» viņš norādīja.

Pēdējos 50 gadus kandidātu vārdi tikuši turēti noslēpumā, bet tiem, kuriem ir tiesības nominēt kandidātus - tostarp iepriekšējiem laureātiem, likumdevējiem un valdību ministriem visā pasaulē un arī dažiem universitāšu profesoriem -, ir tiesības atklāt savu izvēli.

Tiek uzskatīts, ka kandidātu sarakstā ir Sīrijas brīvprātīgo organizācija «Baltās ķiveres», Kongo ārsts Deniss Mukvege, Saūda Arābijā ieslodzītais blogeris Raifs Badavi un bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbinieks Edvards Snoudens, kurš noplūdināja informāciju par ASV izlūkdienestu spiegošanas apmēru.

Prēmijai izvirzīts arī Tramps, kuru nominējis kāds neidentificēts amerikānis, kas prezidentu vēlas godināt par viņa ideoloģiju - «miers caur spēku».

Zviedrijas Akadēmija neatklāj arī literatūras prēmijas kandidātus, kas raisa spekulācijas. Daudzi vārdi atkārtojas gadu no gada - amerikāņu rakstnieks Dons Delillo, kanādiete Mārgareta Etvuda, sīriešu dzejnieks Adonīss, japāņu romānists Haruki Murakami un kenijiešu rakstnieks Ngugi va Tiongo.

Bieži piemin arī izraēliešu rakstniekus Amosu Ozu un Dāvidu Grosmanu, itāliešu rakstnieku Klaudio Magrisu, albāņu rakstnieku un dzejnieku Ismailu Kadari, kā arī franču rakstnieku Mišelu Velbeku.

Tomēr literatūras aprindas Stokholmā ir vienisprātis par vismaz vienu lietu - Akadēmija izlems par saskaņotu un piesardzīgu izvēli, ņemot vērā, ka pirms gada prēmija literatūrā negaidīti tika piešķirta amerikāņu mūziķim Bobam Dilanam, kas izpelnījās neviennozīmīgus vērtējumus.

«Pērn notikušais bija patiešām neparasts. Es domāju, ka šogad tas būs vīriešu dzimuma romānu rakstnieks ar saknēm Eiropā. Domāju, ka tas būs kaut kas pilnīgi pretējs Bobam Dilanam,» vērtē Zviedrijas laikraksta «Dagens Nyheter» kultūras redaktors Bjērns Vīmans.

Viņš prognozē, ka labas izredzes ir Kadarem un portugāļu rakstniekam Antoniu Lobu Antunešam.

«Ikviens domās, ka «viņi, protams, ir pelnījuši prēmiju», un nekādu iebildumu nebūs,» norādīja Vīmans.

Šogad katras prēmijas vērtība būs deviņi miljoni Zviedrijas kronu (940 500 eiro).

Laureāti prēmijas saņems 10.decembrī oficiālos Stokholmā un Oslo rīkotos banketos.