Pieminot erotikas revolucionāru un «Playboy» krusttēvu. Hjū Hefnera stāsts

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Turpmāk savus «Playboy» zaķīšus viņš pieskatīs no mākoņu malas - 28. septembra rītā aizsaulē devies populārā žurnāla žurnāla «Playboy» dibinātājs Hjū Hefners. Lai cik dažādi uz viņu skatās sabiedrība - vieni viņu apbrīno par drosmi un mērķtiecīgu ticību savai idejai, citi nodēvē par vecu, plānprātīgu izvirtuli, viņš tomēr ir un paliek leģenda! Atskatīsimies, kā tas viss sākās, jo katrs no mums reiz rokās ir turējis šo izdevumu, kurš pavēra sabiedrībai priekškaru, ka sekss nav tikai tumsā zem segas, bet tas var būt arī kas gaumīgi juteklisks....

Tas bija 1953. gada decembris, kad cilvēki ieraudzīja vēl ko nebijušu – pasauli pāršalca izsmalcināts seksualitātes vilnis, kura priekšgalā atradās vien nieka zaķēna galva ar smokinga tauriņu ap kaklu. Bija dzimis nu jau, šķiet, uz visas zemeslodes zināmais izdevums vīriešiem – Playboy, kas nekautrējās sevi pirmo reizi pieteikt ar slavenās dīvas Merilinas Monro seju uz vāka.

Playboy tapa par sava veida Bībeli tā laika ierobežotās seksualitātes sabiedrībai,

ar izdevuma palīdzību cilvēki atvērās un kļuva brīvāki savos uzskatos. Tas bija vēstnesis, kuru radīja neviens cits kā Hjū Hefners, kuru arī pieminēsim kā leģendu, turklāt 9. aprīlī erotikas revolucionāram apritēja jau 91 gads, kas viņam aizvien vēl netraucēja dzīvi baudīt pilniem malkiem.

Early @playboy ?#favoriteyears #scrapbooksaturday #playboyclub

A post shared by Hugh Hefner (@hughhefner) on

No konservatīvas audzināšanas dzimst interese par cilvēka seksualitāti

Hjū Marstons Hefners dzimis 1926. gada 9. aprīlī Čikāgā, Ilinoisā. Mazais Hjū auga ļoti reliģiozā ģimenē, kur valdīja ārkārtīgi stingri un konservatīvi uzskati. Hjū atcerējās: «Mani vecāki baidījās izrādīt jebkādas emocijas pat pret bērniem, kur nu vēl viens pret otru. Sekss ģimenē tika uztverts kā tabu un kas ļoti neķītrs.»

Skolas gaitas Hjū uzsāka Sayre pamatskolā, bet vēlāk Steinmetz vidusskolā. Lai gan pašreiz Hefneram ir noteikts pat ģeniāli augsts IQ, skolā viņš mācījās viduvēji. Vairāk par mācībām mazajam zēnam patika ārpusklases nodarbības – vadīt skolas avīzi, rakstīt rakstus un zīmēt karikatūras par notikumiem vai personām vietējā skolā. Jāpiebilst, ka Hjū bija arī skolēnu parlamenta spīkers un vadīja daudzus saviesīgus skolas pasākumus.

«Jau kopš bērnības man patika vadīt dažādus pasākumus, patika atrasties uzmanības centrā,» par bērnību stāsta Hefners, «patika arī rīkot mājas ballītes, lai gan bieži par to no vecākiem dabūju pērienu.»

Pēc skolas beigšanas jaunietis sāka dienēt armijā, īsu laiku pabūdams II pasaules karā.

Viņš strādāja par rakstvedi armijas avīzē, kā arī daudz laika pavadīja, domājot un zīmējot morāli kāpinošas karikatūras.

«Man bija tā laime izdzīvot 30.-40. gadus, pārdzīvot Lielo depresiju un II pasaules karu – tas bija ļoti romantiski. Tomēr uzskatu, ka tāpat esmu piedzimis par vēlu,» Hjū Hefners.

Pēcāk Hjū sāk mācības Čikāgas mākslas institūtā, kur, protams, lielāko uzmanību pievērš cilvēka anatomijas zīmēšanai. Vēlāk viņu uzņem Ilinoisas universitātē studēt filozofiju. Apbrīnojami Hjū beidz universitāti – nieka divos ar pusi gados, kamēr citi mācījās dubultilgi. Paralēli filozofijai viņš pastiprināti apguva arī socioloģiju.

«Mani interesēja cilvēks kā tāds – gan fiziskais izskats, gan garīgā pasaule. Meklēju cilvēka īsto un patieso brīvību un kādu vietu tajā visā ieņem tieši seksualitāte,» atceras Hjū Hefners.

Pēc koledžas viņš sāk strādāt Čikāgas multiplikācijas kompānijā, bet pēc gada sāk darbu reklāmas daļā žurnālā «Esquire». Tobrīd viņa dzīve daudziem šķita drūmi nolemta, jo darbs reklāmas jomā neskaitījās nekas sevišķs un apsveicams. Bet tad uzsmaida veiksme un viņš sāk strādāt par reklāmas direktoru «Izdevēju attīstības korporācijā». Tur viņam rodas interese tieši par vīriešu izdevumiem, kā tie top un kas tajos ir rakstīts. Tieši tad viņš atklāja pavisam nepiepildītu lauciņu šajā jomā –

trūka izsmalcinātas erotikas, bez pornogrāfijas, kas žilbinoši apvienotos ar noderīgu un interesantu informāciju tieši vīriešiem.

Cheers ? #scrapbooksaturday

A post shared by Hugh Hefner (@hughhefner) on

Hjū Hefnera mākslas darbs – žurnāls «Playboy»

Tad nāca diena, kad Hjū dzima ideja par savu izdevumu vīriešiem, kuru iesākumā bija nolemts dēvēt par «Stag Party» («Tikai vīriešiem paredzēta ballīte»). Izdevuma nosaukums tomēr bija jāmaina, jo tolaik jau pastāvēja cits ar līdzīgu nosaukumu «Stag Magazine» («Tikai vīriešiem paredzēts izdevums»). Līdz ar to nācās domāt ko jaunu, un te neviļus radās mums visiem tik labi zināmais «Playboy» nosaukums. Neilgi pēc tam arī tika izgudrota žurnāla emblēma – maza truša galva ar paceltām ausīm un melnu smokinga tauriņu ap kaklu.

«Tobrīd man tas šķita tas, kas vajadzīgs – it kā nevainīgs radījums, ar džentlmenim piedienīgu apģērbu, tai pašā laikā zinot, cik seksa kārs ir trusis,» skaidro Hjū.

Žurnāls tika pozicionēts tā laika pēckara paaudzes vīriešiem, kuri veidoja izsmalcināto sabiedrības daļu. Kā jau minēts, uz pirmā iznākušā žurnāla vāka bija redzama dīva Merilina Monro.

«Šodien, ja kādam saku, kā tapa šis pirmais numurs, viņš netic,» stāsta Hjū. «Mēs ar draugu to likām kopā uz manas virtuves galda. Toreiz pat nesapņojām par tādiem panākumiem, kādi ir tagad, tāpēc uz žurnāla vāka nemaz nerakstījām numura ciparu.»

Pirmais «Playboy» numurs tika pārdots 50 000 eksemplāru, tā kā pieprasījums pieauga, arī tirāža tika palielināta, un jau 1959. gadā tā ik mēnesi sasniedza miljonu eksemplāru. Žurnāls bija revolucionārs, jo nojauca robežas starp paaudzēm, vecumu, seksuālo orientāciju un dzimumu. Daļēji atkailināto sieviešu foto papildināja patiesi kvalitatīvas intervijas, apraksti un informatīvi materiāli par dažādām gan ekonomiskām, gan zinātniskām tēmām. Ar savu reklāmista pieredzi Hefners redzēja iespēju seksualitāti pasniegt nevis kā neķītras un pornogrāfiska rakstura bildes, bet gan to smalki iesaiņot mūsdienu pilsētas vīriešu prasību kategorijās – šāds ceļš it kā nebija pieļaujams, bet iekārojams gan.

With the ladies of Saturday Night Live #SNL #scrapbooksaturday

A post shared by Hugh Hefner (@hughhefner) on

With the ladies of Saturday Night Live #SNL #scrapbooksaturday

A post shared by Hugh Hefner (@hughhefner) on

«Pornogrāfija – tas ir netīrs seksualitātes idejas apzīmējums. Tomēr tā vienmēr ir pastāvējusi pasaulē. Piemēram,

karalienes Viktorijas laiks bija visīstākais pornogrāfijas ziedu laiks. Bet tagad ir «Playboy» laiks, kas sludina tīru seksualitāti,»

tā domā Hefners.

Kad sāka iznākt «Playboy», tāds romāns kā «Lēdijas Čaterlejas mīļākais» bija pat aizliegts. Tas bija kas jauns, kur katrs vīrietis varēja atrast to, pēc kā kāroja.

«Domāju, ka arī sievietēm mans izdevums ir palīdzējis atbrīvoties pēc 50.gadu krīzes, kad cilvēki visi bija vienādi un bez mazākā pikantuma. Mans mērķis bija cilvēkus atbrīvot un ļaut izpaust savu seksualitāti, kas, šķiet, arī izdevās,» stāsta Hefners.

Turklāt par apspiestu cilvēku seksualitāti Hefners vienmēr izsakās, ka tas, lūk, esot īsākais ceļš, kā rodas visādas jēlības, piemēram, bērnu pornogrāfija.

Laižot klajā «Playboy», Hefners arī sev izveidoja smalku džentlmeņa tēlu –

vīrieti smalkā zīda halātā, ar cigāru un daudzu jaunu sieviešu ielenkumā.

Kopš tā brīža Hjū sabiedrībā parādās tikai šādā izskatā – gan uzņemot viesus, gan televīzijā. «Playboy» ir ieguvis stipru un stabilu slavu, visi var būt pagodināti, publicējoties šai žurnālā. Intervijas bijušas ar tādām pazīstamām personām kā Džims Kārters, Džons Lenons, Fidels Kastro, Džordžs Linkolns, Kurts Vonnegūts, Salvadors Dalī, Mārtins Luters Kings juniors, Jasirs Arafats, Roberts de Niro u.c.

Bet fotografēties ir piekritušas tādas sievietes kā Sindija Krauforde, Naomi Kempbela, Šārona Stouna u.c. populāras skaistules.

Pašreiz «Playboy Enterprises» direktore ir Hefnera meita Kristīne, bet viņš pats bija atgājis no aktīvas žurnāla vadīšanas.

Ķīnā, Dienvidkorejā, Indijā, Birmā, Malaizijā, Taivānā, Singapūrā, Brunejā, Taizemē, daudzās musulmaņu zemēs un Āfrikā «Playboy» ir aizliegts. Bet izņēmums ir Japāna, kur to tirgo un pat labi.

Hefners un viņa sievietes

Hjū pirmo reizi laulības ostā iestūrēja 1949. gadā, kad apprecēja Milliju Viljamsu, ar kuru kopā nodzīvoja desmit gadu. Laulībā piedzima meita Kristīne un dēls Deivids.

«Mēs apprecējāmies, bet starp mums romantika ilga tikai pāris pirmos kopdzīves gadus. Iespējams, ka tas viss vilktos ilgāk, ja viņai neuzrastos cits,» tā Hefners par savu pirmo laulību.

Pēc šķiršanās 1959. gadā Hjū dzīvoja kā vecpuisis līdz pat 1988. gadam, kad apprecēja Kimberliju Konradi, vienu no agrākajām «zaķu meitenēm», kura titulu ieguva 1989. gadā. Tomēr pēc gada atkal laulība tika šķirta, un Hjū kopš tā brīža vairs nav bijis precējies. No šīs laulības Hjū ir divi dēli – Mārstons un Kūpers. Kad pēc gada Kimberlija pameta Hjū, aizejot ar abiem dēliem, sākās grūts un smags periods viņa dzīvē. Viņš bija emocionāli un garīgi iztukšots.

«Nebiju radis ko zaudēt! Man līdz tam šķita, ka esmu vienīgais uzvarētājs. Mūžīgais uzvarētājs... Bet tā tas tomēr nebija, jo mani pameta, atņemot man bērnus,» par otro laulību stāsta Hjū. Bet, lai nepaliktu uz skumjas nots, kādā no intervijām Hefners vēl piebilst: «Kā viņas tā varēja, esmu taču bijis ilgu laiku uzticīgs tikai viņai!»

Pēc šķiršanās Hjū esot paskatījies apkārt un sapratis, ka dzīve tomēr ir skaista un tā ir jāturpina dzīvot līksmojot! Dzīve ir jābauda pilniem malkiem!

Kopš šīs šķiršanās Hefners dzīvoja viens savā savrupmājā kopā ar trim stipri gados jaunākām meitenēm – Holliju, Bridžitu un Kendru. Protams, sabiedrībā valdīja neizpratne, kā Hjū var dzīvot vienlaikus ar trim sievietēm. Hjū ir savs viedoklis par cilvēka monogāmo dabu: viņš uzskata, ka tas ir cilvēku izgudrojums, kas konfliktē ar pašu dabu. Dabā neesot nekā monogāma. Uz jautājumu par publicitāti viņš mierīgi atbild kādā intervijā:

«Pacentieties iejusties manā situācijā – cilvēki par mani zina visu. Es pats šo tēlu radīju, un man tas ir jāizdzīvo līdz sava mūža beigām. Līdz pēdējam sirdspukstam. Man nav ko slēpt – es mīlu dzīvi un sievietes!»

Hjū Hefners vienmēr ticis intervēts un parādīts sabiedrībai ar mazliet citādāku, iespējams, skandalozāku attieksmi pret dzīvi, kas allaž visiem ir šķitis interesanti. Kaut vai viņa uzskati par laulībām, kuras bija pieredzējis divas reizes. Un tomēr viņu priecē, ka pasaulē cilvēki daudz šķiras:

«Jā, jo tas nozīmē, ka cilvēki apzinās, ka nav laimīgi, un ir gatavi kaut ko mainīt! Kaut ko meklēt no jauna. Esmu izmēģinājis abus ceļus – gan esot vīra kārtā, gan esot brīvam, un varu pateikt, ka jūtos daudz labāk brīvs. Bet tā ir katra cilvēka brīva izvēle – precēties vai ne. Man jau šķiet, ka laulības ir viens vienīgs kristietības triks, kā nopelnīt naudu baznīcai,» atklāj Hjū.

Pēc tam Hefneram bija attiecības ar vairākām gados jaunām sievietēm - 2011. gadā 85 gadus vecais Hefners un 25 gadus vecā Kristela Harisa paziņoja par precībām, tomēr pēdējā brīdī kāzas tika atliktas. «Kāzas ir atceltas. Kristela ir pārdomājusi. Mana sirds ir salauzta, bet labāk tagad nekā pēc salaulāšanās,»

Hefners pavēstīja sociālās saziņas tīklā «Twitter».

@crystalhefner

A post shared by Hugh Hefner (@hughhefner) on

Playboy savrupmāja – Disnejlenda pieaugušajiem

Playboy savrupmāja (Playboy Mansion) ir sava veida Hefnera muiža, kura aizņem lielu zemes platību. Šajā vietā notiek dažādi saviesīgi pasākumi, ballītes un konkursi. Namatēvs visus viesus ierasti sagaidīja zīda halātā un pidžamā. Viens no populārākajiem konkursiem, kas šeit norisinās, ir gada zaķu meitenes noteikšana (Playboy Girl). Tāpat ik gadu Hjū svinēja savu dzimšanas dienu:

«Esmu svinējis katru gadu. Nav bijis gada, kad nesvinētu šos manus svētkus. Ik gadu sagaidu daudz ciemiņu un cenšos visus izklaidēt,» tā Hjū par dzimšanas dienām.

Tāpat Playboy mājā dzīvo visas sievietes un meitenes, kuras tobrīd strādā par modelēm vai aktrisēm šajā industrijā.

Playboy māja no ārpuses tika taisīta ļoti klasiska un pieklājīga: ar vitrāžām, koku audzēm ap fasādi, teicamu mauriņu, klasiskām koka durvīm, aristokrātiskām trepēm utt. Tas vairoja un izveidoja Playboy džentlmeņa tēlu. Taču, pārkāpjot mājas slieksni, paveras pavisam cita aina – pagalms ir pilns ar dažādiem eksotiskiem augiem, pa mauriņu staigā flamingi, pāvi un kokos sēž papagaiļi. Negaidot uz pleca jums iekārtosies mazie pērtiķēni, kuri pavadīs uz ik soļa. Apkārt aug visādi augļi un smaržīgi ziedi. Mākslīgs ūdenskritums atsvaidzina katru elpas vilcienu.

Tad šīs paradīzes dziļumos iznirst viesu kotedža, pirtis un saunas komplekss, kazino, deju zāles un baseini.

«Savrupmāju netaisīju tikai savām vajadzībām. Šeit viss ir tā iekārtots, lai, iegriežoties pie manis ciemos, katrs justos labi un ērti. Tā ir kā sava veida Disnejlenda pieaugušajiem. Ceru, ka šo mērķi esmu īstenojis!» - tā namatēvs par savu māju.

Press in front of the Big Bunny?✈️#1970's #scrapbooksaturday

A post shared by Hugh Hefner (@hughhefner) on

Ne katrs var nodrošināt sev pēc nāves atdusas vietu blakus Merilinai Monro

Kad Hefneram bija 59 gadi, viņš piedzīvoja infarktu, kas stipri mainīja viņa dzīvi un dzīves uztveri. Pirmkārt, tas iedvesmoja viņu otrreiz doties laulības ostā ar Kimberliju, un vēl viņš atvēra Playboy fondu, kurš daudziem projektiem vēl šodien dod līdzekļus. Piemēram, AIDS ārstniecībai, citu seksuālo orientāciju aizstāvībai u.c. Tāpat līdzekļi tikuši ieguldīti vecu firmu restaurācijā un dažādu filmu uzņemšanā, kuras nebūt nav tikai erotiska rakstura.

Hjū Hefners ir ļoti apmierināts ar savu dzīvi un neko nekad nav nožēlojis: «Man

spēku dzīvot tik ilgi un veselīgi dod sieviešu skaistums un viagra!

Ja man piedāvātu jebkāda cita cilvēka vietu, es nekad nepiekristu – nekad nemainītu savu dzīvi ne pret vienu citu!»

Hjū Hefneram ir arī savs viedoklis par seksa lomu sabiedrībā un civilizācijā. Viņaprāt, ja sievietēm nebūtu seksualitātes, tad pārtrauktu eksistēt cilvēki. Viss apstātos.

«Dzimumu pievilkšanās spēks nav tikai tāpēc, lai turpinātu paaudzi. Tas rada siltumu, no kura griežas pasaule.

Sekss ir visas civilizācijas pamatā,»

par seksu runā Hefners.

Hjū nespēj bez sievietēm nekur – pat kapa vietu viņš ir iegādājies blakus dīvai Merilinai Monro Vestvudas ciema memoriālā parka kapsētā.

Kādā no intervijām uz jautājumu, kāds ir viņa dzīves stils, Hjū atbildēja: «Tas ir mans stils... dzīvot ar prieku, smiekliem, kaisli, draudzību un patiesu mīlestību.» Jā, tā nu tas ir, ka Hjū vēl joprojām tic patiesai mīlestībai, kuru vēl savos astoņdesmit gados nav saticis un vēl to meklē un gaida...

Domāju, ka Hjū Hefnera dzīve ir katra vīrieša, kaut arī neatzīts, bet esošs sapnis. Un tas arī ir saprotami, jo tāda cilvēka, kurš pēckara gados uzcēla tik lielu izklaides impēriju un pasaulei pavēra seksualitātes priekškaru, otra nav bijis. Ja kāds tomēr apšauba Hefnera ģenialitāti un vaino viņu neķītrības izplatīšanā, tad iesaku, pirmkārt, kaut reizi šo izdevumu paņemt rokās – tur nav ne miņas no perversijas un pornogrāfijas. Tas ir izdevums, kurš seksualitāti atklāj tīrā gaismā, turklāt sludināja vārda brīvību tajos laikos. Viņš nebaidījās un uzdrīkstējās. Un ar to viņš arī uzvarēja!

Šis tas par Hjū Hefneru

  • IQ Hefneram noteikts 152, kas skaitās pat ļoti augsts
  • Mīļākais diennakts laiks – protams, nakts. Hjū bija absolūtā pūce
  • Līdz pirmajām kāzām Hjū bijis nevainīgs
  • Līdz mūža galam apgalvoja, ka joprojām tic patiesai mīlestībai
  • Viņa moto – nemelot sev
  • Varēja vienlaikus satikties ar septiņām meitenēm
  • Par Hjū Hefneru ir radītas divas dokumentālas filmas: «Reiz Hjū Hefners» un «Playboy: stāsts X»

Home sweet home #atthemansion

A post shared by Hugh Hefner (@hughhefner) on

«Playboy» dzimumzīmes

  • Hefneram bija tikai 8000 dolāru, kad viņš sāka žurnāla izdošanu.
  • Pašreiz «Playboy» ir izteiktākais līderis pasaulē starp vīriešu žurnāliem.
  • Pašreiz izdod 9 miljonus eksemplāru ik mēnesi.
  • Ar nosaukumu «Playboy» ir: žurnāls; multimediju kompānija; televīzijas kanāls; filmas; interneta resursi; modes un izklaides zīmols; kazino; Playboy viesu māja.
  • Vislabākais pārdošanas mēnesis bijis 1972.g. novembris – pārdots 7 161 561 eksemplārs.
  • Ķīnā, Dienvidkorejā, Indijā, Birmā, Malaizijā, Taivānā, Singapūrā, Brunejā, Taizemē, daudzās musulmaņu zemēs un Āfrikā «Playboy» ir aizliegts.
  • 1959.gadā «Playboy» modeles pelnīja 500 dolārus, bet šodien par bildēšanos viņas saņem 20 000 dolāru.
  • 2015.gadā, vairāk nekā 60 gadus pēc dibināšanas, «Playboy» pārstāja publicēt sieviešu kailfoto, pamatojot lēmumu ar to, ka internetā šādi materiāli atrodami atliku likām.

Materiāls no žurnāla «Sieviete».

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu