Saeimas komisija atbalsta iespēju tiesā pārsūdzēt pielaides valsts noslēpumam atteikumu

Grozījumi paredz, ka drošības iestādes lēmumu par speciālās atļaujas atteikumu, anulēšanu vai kategorijas pazemināšanu persona var apstrīdēt ģenerālprokuroram 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas. Ģenerālprokurora lēmumu 14 dienu laikā no tā paziņošanas dienas persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neapturētu tā darbību. Pašreiz spēkā esošā kārtība paredz pārsūdzības iespējas tikai līdz ģenerālprokurora līmenim.

Lielākās diskusijas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopsēdē bija tieši par šo normu.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers aicināja uz diskusiju, vai vispār ir lietderīgi saglabāt iespējas drošības iestādes lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Pēc viņa vārdiem, Ģenerālprokuratūrai, protams, esot pieredze un tehniskās iespējas, taču, saglabājot šādu iespēju, pārsūdzības process, pēc Ģenerālprokuratūras aprēķiniem, ievilktos uz pieciem mēnešiem un kļūtu dārgs.

Vairāki deputāti pauda atbalstu Kalnmeiera priekšlikumam, bet bija arī tādi, kas iebilda. Piemēram, deputāts Kārlis Seržants (ZZS) argumentēja, ka amatā esoša amatpersona, gaidot sūdzības izskatīšanu, turpinās saņemt valsts maksātu atalgojumu. «Ja cilvēks ir amatā un tie ir pieci mēneši, tad cilvēks ne par ko saņems algu, tāpēc sūdzības izskatīšanas termiņš ir jāsamazina,» piebilda parlamentārietis.

Augstākās tiesas senators Andris Guļāns argumentēja, ka likumprojekta izstrādes darba grupā bijušas diskusijas par to, vai Augstākajai tiesai vai Administratīvajai apgabaltiesai vajadzētu vērtēt apstrīdēto specdienesta lēmumu. Vispareizāk šādas kategorijas lietas būtu skatīt Administratīvajai apgabaltiesai, jo šīm tiesām ir lielāka kapacitāte, turklāt Guļāns ir pārliecināts, ka šīs tiesas tiesneši ir kompetenti un zinoši.

Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētājs Māris Vīgants norādīja, ka šādu lietu skatīšanā apgabaltiesas tiesnešiem būs pašiem nepieciešamas pielaides valsts noslēpumam. Šobrīd tiesā pielaide ir tikai viņam un vēl vienai tiesnesei, taču kopumā vajadzētu pielaides sešiem tiesnešiem. Tāpat tiesai būs nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, lai veidotu lietvedību šajās lietās.

«Apgabaltiesas tiesneši vairāk sliecas uzskatīt, ka izskatīšana varētu notikt Augstākajā tiesā. Ja valdība un Saeima izšķiras, tad tiesneši pildīs savus pienākumus, taču mums priekšā stāv sistēmas izveide, kas būtu pietiekami liels izaicinājums. Pieredzes mums šādās lietās nav, vajadzēs apmācības. Apjoma un atbildības ziņā būs lielāks darbs,» uzsvēra Vīgants.

Vīgants argumentēja, ka atbilstošas infrastruktūras izveidošanai, papildus cilvēku pieņemšanai un Sevišķās lietvedības nodaļas izveidošanai būs nepieciešams papildus finansējums.

Paredzēts, ka jaunā kārtība stātos spēkā nākamā gada 1.jūlijā. Vīgants uzskata, ka infrastruktūras izveidošana tiesā līdz šim datumam ir iespējama, taču to jau jāsāk darīt savlaicīgi. Arī Kalnmeiers akcentēja, ka tiesai būs nepieciešams papildus finansējums, un infrastruktūras izveidošana būs liels darbs, kas jāpaveic līdz nākamā gada vasarai. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis solīja, ka komisija pie jautājuma par finansējumu atgriezīsies un brīdī, kad Saeimā tiks skarta valsts budžeta tēma komisija uzklausīs tieslietu ministru.

Valsts drošības iestādēm konceptuāli iebildumi par likumprojektu nebija.

Komisijas konceptuāli grozījumu atbalstīja pirmajā lasījumā un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteica vienu mēnesi.

Jau ziņots, ka grozījumi arī paredz, ka valsts drošības iestāde ar zināmiem ierobežojumiem informēs pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta, vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam.

Likumprojektā ir paredzēts, ka amatpersona vai darbinieks, kam ir anulēta speciālā atļauja, nekavējoties ir jāatstādina no amata pienākumu pildīšanas, ja nav iespējams pārcelt to darbā, kam nav nepieciešama pielaide valsts noslēpumam.

Grozījumi paredz, ka valsts drošības iestāde informē pārbaudāmo personu par iemesliem, kuru dēļ tai var tikt liegta vai ir liegta pieeja valsts noslēpumam, neatklājot tādu informāciju, kas var kaitēt citas personas tiesībām vai tiesiskajām interesēm, atklāt slepenos palīgus vai personas, kas konfidenciāli sniegušas palīdzību.

Tāpat informējot par iemesliem, nedrīkst atklāt segorganizācijas vai citus maskēšanās līdzekļus, atklāt valsts drošības iestāžu darba organizāciju, metodiku vai taktiku, kaitēt izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības uzdevumu izpildei, atklāt valsts noslēpuma aizsardzības līdzekļus vai paņēmienus, kā arī kaitēt sadarbībai ar ārvalstu speciālajiem dienestiem, tiesībsargājošajām iestādēm vai organizācijām.

Valdība iepriekš bija izveidojusi darba grupu, kas pilnveidos tiesisko regulējumu saskaņā ar Satversmes tiesas (ST) spriedumu, ka valsts noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei. ST nolēmusi, ka šī norma vairs nebūs spēkā no 2018.gada 1.jūlija.