Nometne Rīga-Kembridža apvieno jauno uzņēmēju spēkus tālākajai darbībai

Šajā projektā var pieteikties studenti un jaunie uzņēmēji, kuriem ir ideja un sapnis par uzņēmējdarbības sākšanu, taču dzīvē to realizēt vēl nav izdevies. Nodarbības vada pieredzējuši pasniedzēji no Latvijas un Lielbritānijas augstskolām, kā arī savā jomā pieredzējuši profesionāļi no uzņēmējdarbības vides, ļaujot dalībniekiem gūt zināšanas un apgūt galvenos instrumentus, lai veiksmīgu uzsāktu uzņēmēja gaitas. Nometne Rīga-Kembridža ir vieta, kur satiekas jaunie uzņēmēji, izgudrotāji, inovatori, studenti, investori, mentori un eksperti.

Kā darbojas projekts Rīga-Kembridža, un kā tas jaunajiem uzņēmējiem var palīdzēt?

Alans Barels: Tiem, kas tikai sapņo par uzņēmējdarbības sākšanu, viens no grūtākajiem šķēršļiem ir uzmanības piesaistīšana, kā arī sapratne par to, kā rīkoties tālāk. Īpaši grūti tas ir gadījumos, ja cilvēki nav studējuši uzņēmējdarbību, bet, piemēram, dizainu vai mākslu. Viņiem var būt lieliska ideja, taču trūkst izpratnes par biznesu un finanšu lietām.

Liela daļa darba mūsu iesācējuzņēmumu nometnē koncentrējas tieši uz ideju prezentācijas izstrādi - kā sevi un savu projektu prezentēt potenciālajiem biznesa partneriem un investoriem. Programmas otrajā daļā labākie un apņēmīgākie projekta dalībnieki piedalās intensīvā apmācībā un kontaktu dibināšanas programmā Kembridžā. Tur mēs viņus iepazīstinām ar pieredzējušiem uzņēmējiem, kas gatavi dalīties pieredzē, un sniedzam praktiskas zināšanas, kā uzsākt uzņēmējdarbību un piesaistīt naudu. Dažkārt tieši te jaunie uzņēmēji savstarpēji iepazīstas un apvieno spēkus tālākajai darbībai.

Vai visi projekta dalībnieki pēc tam arī uzsāk uzņēmējdarbību?

A.Barels: Nebūt ne! Taču viņi gūst vērtīgas zināšanas un pašpārliecību, paplašina savus apvāršņus un viņos attīstās kaut kas, ko es saucu par «kāpēc ne» attieksmi. Viena no pagājušā gada dalībniecēm projektam pievienojās ar biznesa ideju. Projekta laikā viņa iemācījās lieliski pasniegt gan sevi, gan savu projektu. Viņa tolaik strādāja ierēdņa darbu. Savu uzņēmumu viņa galu galā nenodibināja, taču viņu nolūkoja un labā amatā nolīga starptautiska kompānija. Viņa atrada pašapziņu, lai pilnībā mainītu savu dzīvi. Arī tas ir veiksmes stāsts!

Jums ir vairāk nekā 30 gadu pieredze vadošos amatos tehnoloģiju un medicīnas nozares uzņēmumos, esat strādājis par pasniedzēju universitātēs Lielbritānijā, Somijā un Ķīnā. Ar lekcijām un semināriem gadu gaitā esat bijis biežs viesis arī Latvijā. Kādi, Jūsuprāt, ir Latvijas studenti un jaunie uzņēmēji?

A.Barels: Viņi ir ļoti gari augumā… [smejas] Bet, ja runājam nopietni, es apbrīnoju latviešu studentu radošumu, interesi par visu starptautisko, spēju pielāgoties un pāri visam viņu «kāpēc ne» attieksmi. Latvijas studenti un jaunieši ir gatavi izmantot katru iespēja. Viņi ir vieni no smagāk strādājošajiem jauniešiem, ko esmu redzējis, un gatavi maksimāli izmantot viņiem dotās iespējas.

Ja runājam par Latvijas studentu un jauno uzņēmēju idejām, - cik tās ir gatavas izdzīvot reālajā biznesa vidē?

A. Barels: Daļa ideju pirms nonākšanas projektā vēl nav īsti noformulētas, taču jāatzīst, ka trīs vai četras labākās idejas, kas pārvērtušās reālā biznesā šajā projektā, kas notiek arī citās valstīs, nākušas tieši no Latvijas. Latviešu uzņēmēju idejas ir ļoti dažādas. Piemēram, kāda jaunā arhitekte pie mums nāca ar ideju attīstīt arhitektiem domātu programmatūru, kas ļautu nākotnes mājokli apskatīt virtuālajā realitātē.

Vēl viens interesants produkts: audionavigācijas sistēma cilvēkiem ar redzes problēmām. Produktu dzīvē ieviest varētu kā vides pieejamības projektu sadarbībā ar dažādu pilsētu atbildīgajiem dienestiem. Pilsētā tiktu uzstādīti raidītāji, un cilvēki savos telefonos varētu uzstādīt īpašu aplikāciju. Tuvojoties kādam objektam, viņi telefonā saņemtu informāciju par vietu, kur atrodas. Piemēram, pazemes gājēju pārejai tuvojoties, telefonā atskanētu audio paziņojums: jūs tuvojaties X pazemes gājēju pārejai, jums priekšā ir kāpnes ar 29 pakāpieniem.

Idejas ir ļoti dažādās attīstības stadijās. Piemēram, viens no dalībniekiem izstrādājis ārstniecisko lāzeriekārtu lietošanai mājas apstākļos. Tas ir jau reāls produkts, tāpēc ar viņu mēs strādājam pie biznesa plāna izstrādes un investīciju piesaistes. Produkts jau ir pieejams pārdošanā, taču mazos apmēros. Lai izietu starptautiskā tirgū, jaunajam uzņēmējam nepieciešams liels partneris, piemēram, kāda farmācijas kompānija. Kopā mēs meklējam tam risinājumus.

Mēdz teikt, ka Latvijā uzņēmējdarbību sākt nav viegls uzdevums. Vai Jūs tam piekristu?

Daudzu gadu gaitā, kopš viesojos Latvijā, viena no aizraujošākajām manis novērotajām lietām ir tieši uzņēmējdarbības vides attīstība. Kembridžā, kur strādāju, šī vide ir ļoti attīstīta. Mums ir ap 4300 tehnoloģijas kompāniju vien. Mums ir spēcīga infrastruktūra, kas atbalsta biznesa izglītību un jaunos uzņēmējus. Vēl pirms pieciem gadiem jauno uzņēmēju atbalsta sistēmas Latvijā praktiski nebija. Tagad ir RTU Idea Lab, projekts Rīga-Kembridža un daudzi citi projekti, kas atbalsta tieši jaunos uzņēmējus.

Latvijas uzņēmējdarbības vide kopumā kļūst arvien labvēlīgāka, taču es teiktu, ka tā liek tirgus dalībniekiem būt atjautīgiem un motivētiem, meklējot iespējas un naudu uzņēmējdarbības uzsākšanai. Protams, šeit nav tik viegli, kā tas varbūt būtu, piemēram, Kembridžā, bet iespējas cilvēkiem ar idejām ir, jo tagad Latvijā ir infrastruktūra viņu atbalstam. Liela daļa šīs infrastruktūras darbojas tieši Latvijas augstskolu paspārnē, kas ir ļoti labi.

Kādam, Jūsuprāt, ir jābūt uzņēmējam, lai viņš kļūtu veiksmīgs?

Pirmkārt, viņam jābūt atjautīgam! Ir svarīgas zināšanas, izdoma, kaisle pret savu ideju un apņēmība. Tas ir tāds cilvēks, kurš vienmēr uzdos jautājumu: kāpēc ne? Taču domāju, ka svarīgi arī paturēt savu prātu atvērtu un saprast, kad pienāk brīdis kaut ko darīt savādāk. Ja šis biznesa modelis nav īstais, tas ir jāmaina! Ir jāmāk arī saprast un atzīt, kad tavas zināšanas nav pietiekamas. Tad ir jāmācās un jāspēj meklēt padomu pie kāda cita. Un tas nav viegli.

***

2016. / 2017. gada iesācējnometnē «Rīga-Kembridža» piedalījās vairāk nekā 40 dalībnieku, puse no viņiem izcīnīja iespēju piedalīties nometnes otrajā daļā Kembridžā. Projekta noslēgumā tika prezentētas astoņas veiksmīgas biznesa idejas un projekti. Lai atbalstītu inovatīvu uzņēmumu veidošanu Latvijā, biedrību «Connect Latvija», kas īsteno šo projektu, dibinājušas vairākas augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola un Zviedrijas Karaliskā inženierzinātņu akadēmija. Jauno uzņēmēju nometne Rīga-Kembridža aizvadītajā mācību gadā tika organizēta ar «BlueOrange» finansiālu atbalstu. Iesācējnometņu Rīga-Kembridža projekts turpināsies arī šogad. Jauni dalībnieki programmai var pieteikties jau tagad:http://www.connectlatvia.lv/cvc/pieteikuma-veidlapa/