Nākamgad vizītē Latvijā varētu ierasties Lukašenko

Kopš nākšanas pie varas pirms 23 gadiem Aleksandru Lukašenko diplomātu aprindās sauc par pēdējo Eiropas diktatoru. Viņš ar drošības dienestu palīdzību apkarojis politiskos konkurentus un konkurences uz prezidenta amatu viņam nav.

Pēc kārtējās Lukašenko uzvaras 2010.gada vēlēšanās, Minskas ielās izgāja desmitiem tūkstošu demonstrantu. Par piedalīšanos it kā masu nekārtību rīkošānā specvienības arestēja ap tūkstoti opozicionāru, cilvēktiesību aktīvistu, žurnālistu un lielāko daļu prezidenta amata kandidātu.

Eiropas savienība pret Baltkrieviju ieviesa sankcijas. Lukašenko un vēl 170 politiķiem un varai pietuvinātiem uzņēmējiem aizliedza iebraukt Eiropā. No Baltkrievijas atsauca rietumvalstu vēstniekus.

To izmantoja Krievija. Maskava palīdzēja Lukašenko iepirkt jaunus ieročus armijai, iedeva naudu jaunas atomstacijas būvniecībai, subsidēja gāzes piegādes, palīdzēja stutēt ekonomiku.

Pēc asiņainajiem notikumiem Maidanā un Krimas aneksijas, Lukašenko prezidenta pils kļuva par vietu, kur slēdza Minskas vienošanos par mieru Ukrainā.

Šobrīd diplomāti Briseles gaiteņos Lukašenko vairs nedēvē par diktatoru un cenšas baltkrievus noturēt tuvāk rietumiem, nekā Maskavai.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība): "Gadījumā, ja Baltkrievijā būtu varas maiņa, tad visticamāk mēs redzētu ļoti nopietnu Krievijas mēģinājumu iegūt vēl lielāku varu šajā teritorijā. Bet es nedomāju, ka mēs varētu nopietni spriest par varas formu maiņu Baltkrievijā. Lielā mērā tas, kas notika pēc 2014.gada notikumiem Ukrainā (...) nu ir savā veidā arī konsolidējis baltkrievu sabiedrību. Tie procesi, kas notiek tur nav melni vai balti. Mums ir jāatsakās no pieejas – ir vai nu balts, vai arī melns. Tādā veidā ES pieļāva ļoti nopietnas kļūdas Austrumpartnerības politikā pašā sākumā. Mēs stingri iestājāmies par it kā labajiem tēliem, kas sēdēja cietumos, sasaistījām veselu virkni mūsu iniciatīvas kaut vai asociācijas līgumu ar Ukrainu, kas varēja tikt noslēgts gadu iepriekš, bet nevis radīt tādu drāmu, jo tikai tāpēc, ka mums kaut kā likās, ka viens cilvēks, kas atrodas cietumā ir atslēga visam. Mēs esam dažus līderus uztaisījuši par baltiem un pūkainiem un beigās izrādās, ka viņi tādi nav. Tas ir citas Austrumpartnerības valstis un mēs neesam koncentrējušies tik ļoti pēdējos gados sevišķi uz atbalstu sabiedrībām un valstīm kā mēs esam vai nu ļoti atbalstījuši vai nu ļoti nostājušies pret kādām konkrētām valdībām. Diemžēl pieredze rāda, ka šis ceļš ir kļūdains. Mums ir jābalsta valstu sabiedrības nevis konkrētas valdības un mums ir principiāli jāsadarbojas ar valdībām, kādas tās ir.»

Arī Latvija strauji atkausējusi attiecības ar Minsku. Kopā ar baltkrieviem rīkosim hokeja čempionātu. Pretēji lietuviešiem, Latvija skaļi neprotestē pret jaunās atomstacijas būvniecību tikai 30 kilometru attālumā no Lietuvas robežas. Minskā savu pārstāvniecību atvēris Latvijas dzelzceļš.

Jūlijā ielūgumu Aleksandram Lukašenko ierasties Latvijā aizvedis ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Šobrīd gan saspringtajā laikā pirms «Zapad» mācībām vizītes gatavošanas sarunas esot iepauzētas.

«Ielūgums šobrīd ir atvērts. Bet konkrētu darbu pie vizītes plānošanas programmas elementiem nav. Man ir grūti pateikt kad un vai tas būs dienas kārtībā. Tā būs pašas Baltkrievijas puses izvēle,» saka Rinkēvičs.

Latvijas tranzītnozare piesardzīgi raugās uz nesenajiem Krievijas prezidenta izteikumiem, ka baltkrieviem turpmāk naftas produktus vajadzētu vest nevis uz Baltijas valstu, bet Krievijas ostām.

Pagājušā gada nogalē Latvijā viesojies Baltkrievijas aizsardzības ministrs un premjers. Kolēģiem Rīgā izteikuši ielūgumus ierasties atbildes vizītēs. Kā apliecināja premjera birojs, Māra Kučinska brauciens uz Minsku pagaidām neesot ieplānots. Bet aizsardzības ministrs ir gatavs uz Baltkrieviju braukt jau šogad.

Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds uzskata, ka šobrīd ir vislabākais laiks Lukašenko uzņemšanai, jo līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām palikuši vēl vairāk nekā 2 gadi.

Kā rādot pieredze – opozicionāru protesti un demonstrāciju izdzenāšanas notiek īsi pirms vēlēšanām un tajā laikā nekas cits neatliek kā reaģēt un to visu nosodīt.

«Protams, ka te ir jābūt uzmanīgam, kurš tad pirmais steidzas un vai šis lepnums un diplomātiskā stāja paliek... tā teikt seja netiek zaudēta. Es domāju, ka šeit Lukašenko nebūs vienkārši, jo viņš, protams, ka nekādā gadījumā neieradīsies tur, kur varētu izskanēt kāda kritika pret viņu. Latvijas institūcijām un diplomātiem nav nemaz tik vienkārši. Jo jautājums – kā Latvijas sabiedrība sagaidītu Lukašenko kungu. Tāpēc man šķiet, ka bija savulaik runa un iespēja par Austrumpartnerības samitu Rīgā. Tas būtu bijis pietiekami adekvāts fons. Tad tomēr sankciju režīms vēl bija. Tagad Austrumpartnerības samits būs Briselē, ES prezidentūra ir Igaunijai. Skaidrs, ka atrast tādu ļoti skaidru kontekstu, kapēc šī vizīte notiek, tas nemaz nav tik vienkārši,» saka Sprūds.