Asociācija: Sabiedrisko mediju finansēšanas modelim jābūt neatkarīgam

Viņa uzsvēra, ka patlaban šis modelis tāds nav un nav arī pārliecības, ka tas tāds būs tuvākajā laikā. «Atbilstoši «oligarhu sarunu» kontekstam, viens no tajās iesaistītajiem cilvēkiem ļoti labi saprot mediju lomu sabiedrībā. Tāpēc man nav ilūziju, ka kaut kas mainīsies. Kaut gan es ļoti gribētu, lai sabiedriskajiem medijiem būtu ļoti stabils un no politiķiem neatkarīgs finansējums, kāds, piemēram, ir Somijā,» sacīja asociācijas vadītāja.

Liepiņas skatījumā sabiedriskajam medijam ir jābūt galvenajam sabiedrības interešu un demokrātijas dzinējam. «Es nerunāju no reklāmas perspektīvas, bet no sabiedrības interešu un valsts nākotnes perspektīvas. Sabiedrisko mediju darbība ir tā, kam lielā mērā būtu jānodrošina demokrātija mūsu valstī. Tomēr rodas jautājums – kam ir izdevīgi raustīt sabiedrisko mediju?,» pauda asociācijas vadītāja.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Somijas sabiedrisko mediju finansēšanas modelis nav atkarīgs no politiķiem, jo sabiedriskos medijus finansē iedzīvotāji. Kaut arī šādu salīdzinājumu, pēc asociācijas vadītājas teiktā, var kritizēt, ņemot vērā, ka Somijas sabiedriskie mediji iegūst pietiekami būtiskus naudas resursus un valsts ekonomikā attīstība ir labāka, tomēr, viņasprāt, kaut kādā mērā abas valstis ir salīdzināmas, jo tās ir Eiropas Savienībā un Somijas iedzīvotāju skaits būtiski nepārsniedz Latvijā dzīvojošo skaitu.

LRA valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka Somijā sabiedrisko mediju finansējums ir stabils un prognozējams. Turklāt to neapdraud iespēja, ka nauda var tikt atņemta, ja kaut kas netiks izdarīts tā, kā tiek gaidīts. «Somi paši, protams, tagad uzskata, ka sabiedriskā televīzija un radio pieder viņiem visiem kopā, tādēļ tiek uzdoti jautājumi par to, kas un kā tiek darīts, kas atkal paver citu diskusiju par to, kādam vajadzētu būt sabiedriskajam pasūtījumam un ko cilvēki sagaida. Izmaksām jābūt caurskatāmām un ar veicamajiem uzdevumiem saistītām,» sacīja Liepiņa.