Sadegot Saturna atmosfērā, zonde «Cassini» beidz 20 gadus ilgo misiju

«Cassini» misijas vadības centrā Pasadenā Kalifornijas štatā zinātnieki misijas beigas sagaidīja ar aplausiem un apskaujoties.

««Cassini» mums parādīja Saturna skaistumu. Tā atklāja labāko, kas piemīt mums. Tagad mūsu ziņā ir turpināt izpētīt,» NASA rakstīja tviterī.

Zondes pēdējais signāls tika saņemts plkst.14.55 pēc Latvijas laika, jo «Cassini» dzinēju jauda nebija pietiekama, lai atmosfērai kļūstot blīvākai, zondes antenu noturētu pavērstu pret Zemi. Apmēram minūti pēc signāla pārtrūkšanas zonde sadega Saturna atmosfērā.

Kā ziņo BBC, viens no «Cassini» misijas beigšanas iemesliem bija zemais atlikušās degvielas līmenis. NASA tādēļ

nolēma zondi ievadīt gredzenotās planētas atmosfērā, lai tā nesāktu nekontrolētu uzturēšanos Saturna un tā pavadoņu sistēmā.

Par Lielo finālu (Grand Finale) nodēvētais manevrs noritēja kā plānots un planētas pavadoņi palika neskarti.

NASA, Eiropas Kosmosa aģentūras un Itālijas Kosmosa aģentūras kopīgā misija «Cassini-Huygens», kas izmaksāja 3,9 miljardus dolāru (3,3 miljardus eiro), tika sākta 1997.gada oktobrī, bet Saturna orbītu zonde sasniedza 2004.gadā. Pie viena «Cassini» uz Titāna virsmas nogādāja zondi «Huygens», kas pēc piezemēšanās paguva uz Zemi pārraidīt nogludinātu iežu fotoattēlus.

«Cassini» galvenie intereses objekti 13 gadus ilgās misijas gaitā bija Saturns, lielākais pavadonis Titāns un Encelāds. Uz Titāna zonde palīdzēja atklāt, ka no oranžām debesīm līst šķidra metāna lietus un veido ogļūdeņražu jūras. Lidojot garām Encelādam, «Cassini» tikmēr konstatēja ūdens tvaika izvirdumus caur plaisām dienvidpolā, kas norāda uz ūdens okeāna eksistenci zem sasalušās garozas.

Šī informācija zinātniekiem deva pamatu uzskatīt, ka uz Encelāda ir apstākļi dzīvības pastāvēšanai.

Visbeidzot - zinātnieki jau domā par to, kā atgriezties Saturna sistēmā, jo tā glabā vēl ļoti daudz neatklātu noslēpumu.