Nodokļu reforma - vitamīni ekonomikai vai trieciens pašvaldībām

Finansistu aprēķini rāda, ka nodokļu reformas rezultātā ievērojamu ienākumu kāpumu piedzīvos tieši mazo algu saņēmēji. Minimālā alga tiks palielināta no 380 eiro līdz 430 eiro. Tas nozīmē, ka

mazās algas saņēmējam bez apgādībā esošajiem ienākumi kopumā pieaugs par 79 eiro mēnesī.

Neapliekamais diferencētais minimums ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī būs 200 eiro. Savukārt 440-1000 eiro mēnesī tas pakāpeniski samazināsies. Ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī tas būs 0. Mainīsies iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likme: ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā – 20%, ienākumiem līdz 55 000 eiro – 23%, ienākumiem virs 55 000 eiro – 31,4%. Lielāka nodokļu likme tiks piemērota tikai tai algas daļai, kas pārsniedz ar 20% IIN apliekamo summu. Algām līdz 1667 mēnesī IIN likme ir 20%. Ja strādājošais «uz papīra» saņem 1700 eiro, tad ar 23% tiks aplikti vien 33 eiro (1700 – 1667), aprēķinājis SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Reformas gaitā tiks palielināts atvieglojums par apgādībā esošo personu – no 175 eiro līdz 200 eiro. Līdz 2020. gadam – līdz 250 eiro.

Pašvaldības baidās zaudēt

Aina zīmētos rožaina, ja vien būtu pārliecība, ka pozitīvās ieceres neradīs iztrūkumu kopējā naudas plūsmā. Latvijas Pašvaldību savienība nav pārliecināta, ka valdībai ir skaidrs, no kurienes ilgtermiņā ņemt naudu.

Izmaiņas IIN likmē, proti, pāreja no 23% uz 20%, raisa nopietnas bažas pašvaldībās, kuru viens no galvenajiem ienākumu avotiem ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Fizikas un ekonomikas doktors, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis lēš, ka samazinājums pašvaldību daļai kopējos valsts nodokļu ieņēmumos varētu būt līdz 15%.

«Otrs satraukuma iemesls - nevienmērība un papildu zaudējumi pašvaldību ieņēmumos, ko izraisa progresivitāte. Ceļot neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādājamajiem, būtiski samazinās apliekamais ieņēmums un līdz ar to pašvaldību ieņēmumi. Ar nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšana un atvieglojumi par apgādībā esošu personu nozīmē, ka teritorijās, kur ir daudz mazo algu saņēmēju, pašvaldību ieņēmumi no nodokļa kritīsies nevis par 15%, bet pat par 60%,» skaidro pašvaldību eksperts.

Nebūt nav tā, ka šī problēma skars tikai mazas pašvaldības. Piemēram, republikas pilsētas

Daugavpils uzņēmumos 2015.gadā bija tikai 42 cilvēki, kuri nodokļus maksā no relatīvi lielas algas - virs 820 eiro.

Kad neapliekamos ienākumus ģimenei ar 2 bērniem pacels līdz 750 eiro, pat šādi «vidēji bagātie» maksās nodokli tikai no 70 eiro. Mazo algu saņēmēji ar bērniem iedzīvotāju ienākuma nodokli vispār nemaksās. Tas, protams, ir labi. Jautājums – kas kompensēs zaudējumus pašvaldībai?

Kā mazināt nevienlīdzību un izdzīvot?

«Laukos, kur ir samērā daudz lētā darbaspēka, tikai nedaudzu algoto darbinieku nodokļi ieplūdīs pašvaldību budžetā,» turpina skaidrot Pūķis. Turklāt minimālās algas palielināšana no 380 līdz 430 eiro radīs problēmas darba devējiem.

Respektīvi, lai izlīdzinātu starpību, algu nāksies pacelt arī kvalificēta darba darītājiem, jo skaidrs, ka skolotāja nevar saņemt tikpat, cik apkopēja.

Realitātē tas nozīmē darba vietu skaita samazinājumu, bet pašvaldības tam nav gatavas.

«Reformas mērķis ir atbalstāms – mazināt sociālo nevienlīdzību, tomēr tā ir valsts, nevis pašvaldību funkcija, jo visās teritorijās – gan Ludzā, gan Rīgā – tiek realizēta vienāda pieeja. Šobrīd izskatās, ka valsts savu mērķu īstenošanai izmanto pašvaldības. Daudz kas būs atkarīgs no sapratnes par ekonomiku un sociālajiem procesiem,» saka Pūķis, atzīstot, ka pašvaldībām šis ir sarežģīts laiks.

Deviņdesmitajos gados starp bagātāko un trūcīgāko pašvaldību «šķēres» bija milzīgas – ienākumi no nodokļiem atšķīrās 27 reizes, atceras Pūķis. Toties tagad pašvaldību pastāvīgie ienākumi ir izlīdzinājušies. Atgriezties pagātnes situācijā nevienam negribētos.

Lai gan vienošanās ar valdību paredz, ka pašvaldības saņems ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī, turklāt nākamgad to ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā, tomēr naudas iztrūkumu reģionos kompensējošais mehānisms ilgtermiņā tā arī nav skaidrs. Īstās sarunas ar valdību, kad tiks spriests par nodokļu izlīdzināšanas sistēmu 2020. gadam, vēl ir priekšā. Vairums pašvaldību atbalsta ideju par zaudējumu kompensāciju katrai pašvaldībai atsevišķi, kompensējot nodokļa progresivitātes efektu, skaidro eksperts. «Izlīdzināšanu būtu labāk sākt pēc tam, kad valsts katrai pašvaldībai jau ir kompensējusi savas sociālās politikas izdevumus.»

Piesardzīgs optimisms

Lai gan ir skaidrs, ka zaudējumi reformas rezultātā būs mērāmi simtos miljonu, tiek prognozēts, ka, pateicoties straujai tautsaimniecības attīstībai, pieaugs iedzīvotāju ienākumi, tātad arī IIN maksājumi. Turklāt 2018. un 2019. gadā Latvijas ekonomiku sildīs Eiropas Savienības fondi, kas absorbēs jaunās nodokļu politikas fiskālo ietekmi. Tomēr, ja optimistiskās prognozes nepiepildīsies un algas nepieaugs tik ātri kā cerēts, kopējais naudas maks kļūs aizvien plānāks, norāda Pūķis.

Turklāt ilgtermiņa perspektīvā jāmeklē risinājumi demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. «Pastiprinot sociālo politiku, efektu nepanāksim, jo nepietiek ar to, ka palielināsies dzimstība. Tam nebūs nozīmes, ja labklājība nepieaugs un cilvēki turpinās aizbraukt.»

Pēc viņa domām, jāpanāk strukturālas reformas, kuru rezultātā uzņēmēji, kas darbiniekiem maksā lielākas algas, ir sekmīgāki par tiem, kas maksā mazas.

Jāsamazina ierēdņu skaits un jāpaceļ ierēdņiem algas. Tad vairāk cilvēku ne vien dzims, bet pēc vidusskolas vai augstskolas izvēlēsies dzīvot Latvijā.