Pretošanās kustības dalībniekiem palielinās pabalstus

Minētajā sēdē tika atbalstīts priekšlikums pārdalīt 1 452 424 eiro uz Kultūras ministrijas (KM) budžeta programmu «Kultūras mantojums», lai nodrošinātu atalgojuma palielinājumu 10% apmērā virsvadītājiem un virsdiriģentiem, kā arī kultūras mantojuma speciālistiem. Bet uz KM budžeta programmu «Kultūrizglītība» tiks novirzīti 205 563 eiro apmērā ik gadu, lai nodrošinātu 10% piemaksas pedagogiem profesionālās izglītības kompetences centrā «Nacionālo mākslu vidusskola» un profesionālās izglītības kompetences centrā «Daugavpils dizaina un mākslas vidusskola «Saules skola«».

Tāpat tiks paredzēts papildu finansējums Aizsardzības ministrijai 700 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku pabalsta pieaugumu.

Valdība arī atbalstījusi no 2019.gada samazināt budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» finansējumu par 16 miljoniem eiro. Līdz šim programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» ik gadus bijuši pieejami aptuveni 40 miljoni eiro.

Savukārt, lai no 2018.gada 1.janmvāra ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa darbību nodrošinātu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Veselība ministrijai tiks papildus piešķirti 191 128 eiro.

Finanšu ministrijai (FM) tika uzdots, izstrādājot 2019.gada budžetu, veikt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz ar 2019.gada 1.janvāri ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību pākšaugu piegādēm. Tādējādi iecerēts cīnīties ar PVN krāpniecību. Attiecīgi FM jāprecizē arī PVN ieņēmumu prognozes, palielinot ieņēmumus 2019.-2020.gadā par 500 000 eiro ik gadu.

Tika arī atbalstīts FM priekšlikums nākamgad un 2019.gadā no VAS «Latvijas Loto» dividendēm 206 500 eiro apmērā novirzīt stipendiju izmaksai Latvijas vidējās izglītības iestāžu absolventiem.

Tāpat ministri vienojās nākamos trijos gados par pieciem miljoniem eiro samazināt Ekonomikas ministrijas (EM) budžeta programmu «Elektroenerģijas lietotāju atbalsts», nosakot, ka papildus nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts, veicot apropriāciju pārdali no citām valsts budžeta programmām.

Savukārt EM budžeta programmā «Ekonomikas attīstības programma» tiks palielināts ieskaitāmo līdzekļu apmērs 2019.gadā un 2020.gadā par četriem miljoniem eiro ik gadu. Līdz ar to EM jāsagatavo grozījumi Imigrācijas likumā, paredzot termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas maksas izņēmumu atcelšanu.

Tika arī atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikums palielināt valsts pamatbudžeta ieņēmumus no autoceļu lietošanas nodevas 765 000 eiro apmērā 2018.-2020.gadam ik gadu.

Savukārt Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā «Uzturlīdzekļu garantiju fonds» 2018.gadā tiks paredzēti papildu līdzekļi 3 725 967 eiro apmērā un 2019.gadā - 1 952 011 eiro apmērā.

Ministru kabinets atbalstīja PVN samazinātas likmes 5% noteikšanu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tādējādi nākamajos gados PVN ieņēmumu prognoze tiek samazināta par sešiem miljoniem eiro ik gadu.

Tāpat valdība vienojās demogrāfijas pasākumu īstenošanai paredzēt papildu finansējumu 2018.gadam 28,24 miljonu eiro apmērā, 2019.gadam un turpmāk ik gadu 32,45 miljonu eiro apmērā.

Ar Ministru kabineta lēmumu tika noteikts, ka Liepājas cietuma būvniecības procesa uzsākšana tiek atlikta līdz 2020.gadam, attiecīgi samazinot TM izdevumus 2018.gadā 30 657 667 eiro apmērā un 2019.gadā 26 557 580 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka valdība ministriju prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā sadalījusi 345 miljonus eiro, šodien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka iepriekš jau tika panākta vienošanās par papildus līdzekļu piešķiršanu veselības aprūpei 200 miljonu eiro apmērā un ceļu sakārtošanai – 25 miljonu eiro apmērā.

Savukārt citiem atbalstītajiem pasākumiem nākamgad tiks papildus novirzīti 120 miljoni eiro, 2019.gadā – 101 miljons, bet 2020.gadā - 266 miljoni eiro, tajā skaitā 144 miljoni iezīmēti veselības nozares finansēšanai.