/nginx/o/2018/07/06/8211253t1hcc60.jpg)
Veselības ministrija ieplānojusi mainīt veidu kā tiek iepirkti medikamenti, kas nepieciešami onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Iecerēts rīkot centralizētu zāļu iepirkumu. Vairākas sabiedriskās organizācijas pret izmaiņām iebilst. Projekts pagājušo piektdien nonācis valdībā un par to jau otrdien bija jālemj ministriem. Bet pēc Vienotības un vairāku nozares biedrību skaļām iebildēm jautājuma skatīšana atlikta.
Šobrīd onkoloģijas pacientiem, kuriem jāsaņem ķīmijterapijas kurss, ar ārsta izrakstītu recepti jāiet uz aptieku, tad ar valsts apmaksātām zālēm pašiem jādodas uz kādu no ārstniecības iestādēm, kur viņiem tās ievada.
Ministrija šo kārtību grib mainīt, jo uzskata, ka aptiekas zāļu cenu sadārdzina. Turklāt pacienti nemākot medikamentus pareizi glabāt un varot gadīties, ka zāles sabojājas. Tāpēc jāatsakās no kompensējamo zāļu saraksta, bet jārīko viens liels centralizēts iepirkums.
Anda Čakša, Veselības ministre (ZZS)
Tas mans galvenais mērķis, ka pacientam nav šis trijstūris jāveic – jāiet uz aptieku pēc tam atpakaļ uz slimnīcu, bet pacientam tiek izrakstīts šis medikaments un viņš dodas uz dienas stacionāru un tur arī viņu uzreiz saņem. Un izņem vienu posmu, kas šobrīd ir lieks, kad pacients ar maisiņu, neatkarīgi vai ir ārā 30 grādi plusā vai mīnusā, dodas un par šo medikamenta vidi, kādā tas atrodas, mēs neviens nevaram garantēt.
Ministrija pārmet, ka labajam plānam iebilst aptieku lobijs, jo farmaceiti negrib zaudēt daļu peļņas, kas tiem atlec, piedaloties kompensējamo zāļu piegādē pacientiem.
Inese Kaupere, Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore
Valstij nepārtraukti ir jāseko līdzi procesiem. Arī tiem, kas notiek farmācijā. Arī cenu maiņām un jāmainās līdz ar laiku. Kompensācijas sistēma un iepirkuma process tas nav akmenī iecirsta sistēma. Ka mēs kaut ko sākam un tad esam mainijuši un konstatējam – jā tā ir laba doma un mēs turpinām mūžīgi. Ja mēs skatamies 2007.gads, tad ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi un, protams, procesi prasa kaut kādu nomaiņu.
Aptiekas savukārt atgādina, ka 2007.gadā pēc KNAB un Valsts kontroles iebildēm valsts atteicās no centralizētiem zāļu iepirkumiem, ko tolaik organizēja katra slimnīca. Pēc tam onkoloģijas medikamentus valsts iekļāva kompensējamo zāļu sarakstā, izveidoja drošu un caurspīdīgu kārtību un ja to izjauks, pacienti nevis iegūs, bet zaudēs. Turklāt ministrijas plāni reformas ietvaros slimnīcām par 7 miljoniem eiro iepirkt zāļu jaukšanas aparatūru ļaus nevis ietaupīt, bet tērēt vēl vairāk.
Jānis Lībeķis, Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
Drīzāk otrādāk. Saspringta budžeta ietvaros tiek tērēta nauda un jaukta ārā sistēma, ko ministrija izveidoja 2007.gadā un kas ir strādājusi 10 gadus. Un galvenais pamatojums šai sistēmai, kāda tagad pastāv bija tāda, ka nauda seko pacientam. Respektīvi – konkrēti var redzēt, kurš pacients ir saņēmis zāles un kur viņas ir izlietotas. Šajā gadījumā ministrija atgriežas atpakaļ uz veco sistēmu, kas pastāvēja līdz 2007.gadam, ko bieži kritizēja, jo nevarēja izsekot, kur īsti paliek nauda.
Pēteris Apinis, Latvijas ārstu biedrības prezidents
Pa gabalu mums izskatās, ka mums ir farmācijas ministrija un farmācijas ministrija zina, no kura viņi taisās pirkt lielā daudzumā pa miljonu, diviem, pieciem miljoniem pirkt zāles, vienu vai otru medikamentu un uz šo iepirkumu viņiem jau iepriekš bus zināms, būs precīzi uzrakstīts nolikums. Nu tā vismaz tāds iespaids rodas. Ka mēs atkal nodarbojamies ar centralizētiem iepirkumiem, kuri ir kāda interesēs. Es nekad nesaprotu, kāpēc mums vienmēr ir farmācijas ministri un kāpēc mums ministri interesējas tikai par zālēm un nemaz par citu medicīnu vai sabiedrības veselību.
Nekā personīga uzrunāja ap 10 onkoloģijas nozares mediķus, bet neviens sarunai kameras priekšā nepiekrita. Neoficiāli zināms, ka slimnīcu valdes esot ieteikušas mediķiem bez saskaņošanas ar priekšniecību par reformu ar žurnālistiem nerunāt.
Summas, kas apgrozās onkoloģijā ir ievērojamas un katru gadu pieaug. Pagājušajā gadā valsts par kompensējamo zāļu iepirkšanu onkoloģijas slimnieku ārstēšanai iztērēja 21,8 miljonus eiro.
Tāpēc aptiekas un zāļu lieltirgotavas uzmanīgi seko katrām izmaiņām. Jo vieniem valsts iepirkumu kārtību maiņa var atņemt daļu no biznesa, bet citiem – tieši otrādi peļņu vēl vairāk palielināt.
Onkoloģisko pacientu biedrības piekrīt, ka veselības ministrijas iecere medikamentus nogādāt pa tiešo medicīnas iestādēs ir pareiza. Bet vislielākās bažas esot par pacientu iespējām turpmāk saņemt tās zāles, kas nepieciešamas konkrētās diagnozes ārstēšanai. Vai tas būs iespējams arī turpmāk, skaidrības neesot.
Šo otrdien Valdībai bija jāskata Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi. Projektu darba kārtībā ministrija iekļāva piektdien. Pēc premjera teiktā – tas noticis ar viņa ziņu. Tomēr ZZS partneriem tas esot bijis pārsteigums, tāpēc pirmdien koalīciju partiju sanāksmē Vienotība pieprasīja lēmumu atlikt.
Karuselis ar Veselības ministrijas projektu noticis tik strauji, ka premjera vietas izpildītāja Dana Reizniece-Ozola pat nebija pamanījusi, ka šis jautājums bija uzradies darba kārtībā un tik pat ātri no tās pazudis.
Lai arī virkne biedrību un farmaceitu aktīvi iebilst pret plānotajām izmaiņām, Veselības ministre Anna Čakša joprojām esot gatava tās virzīt. Viņai būšot nepieciešamas aptuveni divas nedēļas, lai uzklausītu iebildumus un ar visiem izrunātos. Un pēc tam jautājumu varēšot skatīt valdība.