Belte: Sabiedriskie mediji vēl nav gatavi sarunām par apvienošanos

Viņš norādīja, ka vienmēr ir atbalstījis Latvijas Radio (LR) un LTV apvienošanos. «Atklāti runājot, uz kopējā fona, mēs izskatāmies ļoti dīvaini ar divām mājām, kurās ir divas grāmatvedības, divi mārketinga departamenti, divi autoparki (..) un tā tālāk. Arī plānošanā es domāju, ka mēs varam ievērojami labāk uzlabot savu darbību, ja mēs redakcionāli būtu tuvāki,» sacīja Belte.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka neatbalstītu abu mediju redakcionālu apvienošanos, tomēr, viņaprāt, sabiedrisko mediju apvienošana varētu uzlabot LR un LTV žurnālistu darbu un savstarpējo sadarbību.

LTV vadītājs vērsa uzmanību, ka abu sabiedrisko mediju uzturēšanai tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, un, viņaprāt, abi uzņēmumi neizmanto sinerģijas, kuras tiem ir iespēja izmantot. «Divi mediju uzņēmumi, katrs savā mājā, katrs ar savu vadību, savu valdi un visu pārējo – man šķiet, ka tur ir ļoti daudz lietu, ko varētu sinerģijās ieekonomēt,» sacīja Belte.

Tomēr viņš norādīja, ka pašlaik sabiedrisko mediju apvienošana nav iespējama dažādu iemeslu dēļ. LTV vadītājs sacīja, ka viens no tiem ir tas, ka LTV un LR kā atsevišķiem uzņēmumiem ir daudz paveicamu darbu priekšā. Turklāt jautājums par sabiedrisko mediju apvienošanu politiskajā dienaskārtībā prioritāri ir novirzīts aiz sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus, tādēļ nav par to vēl nav iespējams diskutēt.

Taujāts, kā viņš vērtē šā gada jūnija beigās žurnālā «Ir» publicēto «Rīdzenes sarunu» fragmenta atšifrējumu, kas atklāja oligarhu plānu pakļaut Latvijas medijus, kas ietvēra arī sabiedrisko mediju apvienošanu, Belte sacīja, ka par viņš par to nebija dzirdējis līdz brīdim, kad toreizējais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants sāka aktualizēt šo jautājumu. Tomēr LTV vadītājs atzina, ka «Rīdzenes sarunās» notikušās sarunas un dialogi nav «no realitātes atrauti».

Pēc viņa domām, plāns pakļaut Latvijas medijus bija reāls, kas apstiprinājās laikā, kad LTV aktīvi iestājās par sabiedrisko mediju apvienošanu. «Likās, ka mēs darām ļoti nopietnu un labu lietu, un atsevišķi cilvēki centās (..) mani nomierināt, lai es nelīstu «pirmajās rindās» uz šo apvienošanu ar tekstu: «Neskrien ar šo projektu un necenties tagad to apvienot, jo varētu gadīties, ka tad, kad viņi apvienos, jums tur vadībā vietu neatradīsies»,» skaidroja LTV vadītājs.

Iepriekšminētais viņu vedināja domāt, ka diskusiju laikā par sabiedrisko mediju apvienošanu notikušas fona sarunas par priekšlikuma patiesajiem nolūkiem. «Vai mēs tur bijām paredzēti, vai mēs tur nebijām paredzēti, vai varbūt tiešām tā apvienošana nenotika tā iemesla dēļ, ka nebija izdomāts, kādā veidā, kurš tad un kā varētu sakārtot šos vadības jautājumus – es domāju, ka tā varētu būt diezgan liela patiesība,» sacīja Belte.

Kā ziņots, noklausīto «Rīdzenes sarunu» laikā Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») un bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers rosināja apvienot sabiedriskos medijus un izveidot vienotu komandu, kurā neatrastos viņiem nesimpātiski indivīdi.

Lembergam paužot neapmierinātību par situāciju sabiedriskajos medijos, Šlesers piedāvājis risinājumu pēc prezidenta ievēlēšanas taisīt apvienību. «Latvijas radio, televīzija un tur ir gatava komanda, kura nosedz visu laukumu. Un pieņemt lēmumu optimizēt, pārlikt jaunās telpās radio, bet viena vadība,» viņš teicis.

Kā tolaik rakstīja «Ir», šāda politiskā koncepcija ar dažādu institūciju un ekspertu iesaistīšanos tiešām tika izstrādāta un pašlaik būtu jau īstenota dzīvē, ja vien 2013.gada vasarā Valda Dombrovska (V) valdība pēkšņi nebūtu norāvusi tai stopkrānu. Kā viens no iemesliem kuluāros izskanējis tieši politiskā stīvēšanās par to, kurš - «Vienotība», Zaļo zemnieku savienība (ZZS) vai nacionāļi - «uzliks ķepu apvienotajam medijam».