Kāds pēc vētras zaudē visu, cits piepilda kabatas

Vētras «Hārvijs» lietusgāzes vēl nebija beigušās, kad ASV valdība publicēja brīdinājumu par «pikšķerēšanas» e-pastu pieplūdumu, raksta «The Economist». «Pēc lielām dabas katastrofām parasti tiek izsūtīti e-pasti, kuros neīstas labdarības organizācijas prasa ziedojumus,» teikts paziņojumā. Šādu vēstuļu pielikumi var inficēt datoru, bet, noklikšķinot uz saitēm un sniedzot tajās personisku informāciju, var kļūt par krāpnieku upuri.

Pērn Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) saņēma 300 000 sūdzību par krāpniecību internetā. Kopumā gada laikā no interneta lietotājiem tika izkrāpti 1,3 miljoni dolāru (1,1 miljoni eiro).

Dažu nedēļu laikā pēc viesuļvētras «Katrīna» 2005.gadā tika izveidotas apmēram 4000 jaunas mājaslapas, no kurām daudzas piederēja viltus labdarības organizācijām. Toreiz «Facebook» un «Twitter» vēl bija bērnu autiņos vai arī to vēl nebija vispār. Taču tagad, sociālo tīklu popularitātes laikmetā, interneta krāpniekiem paveras vēl plašākas iespējas nekā agrāk. Krāpnieciskās shēmas var sākt īstenot nekavējoties un no jebkuras pasaules malas, kas apgrūtina vainīgo notveršanu.

Taču interneta krāpniecība sastāda mazu daļu no dabas katastrofas pavadošās noziedzības. Lielākais pīrāga gabals slēpjas krāpniecībā, kas saistīta ar katastrofas seku novēršanu un atjaunošanas darbiem. Atlantas iedzīvotājs Desims Džeimss izkrāpa no valsts 30 000 dolārus (25 000 eiro), uzdodoties par cietušo lērumā vētru - «Katrīnā» un «Ritā», kas plosījās Luiziānā, un vēl vairākās stiprās vētrās Floridā, Ņūhempšīrā un Indiānā.

Apdrošināšanas kompānijas pieķērušas cilvēkus, kas pēc vētrām novieto savus auto applūdušajās teritorijās, lai varētu saņemt apdrošināšanas maksājumu.

ASV valdība aprēķinājusi, ka no vētru «Katrīna» un «Rita» seku likvidēšanai novirzītajiem sešiem miljardiem dolāru (pieciem miljardiem eiro) apmēram miljards esot nonācis krāpnieku rokās.

Ar to negodīgās aktivitātes nebeidzas. Kad iedzīvotāji atgriezušies mājās, tiem atjaunošanas pakalpojumus piedāvā būvnieki. Taču, kad pirmais maksājums saņemts, pazūd bez pēdām. Tikmēr daudzi apdrošināšanas kompānijām automašīnas uzrāda kā nelabojami bojātas, bet, kad nauda saņemta, tās salabo un pārdod.

Krāpniecība notiek arī uzņēmumu līmenī un izpaužas kā atjaunošanas darbu cenu uzskrūvēšana un negodīga konkurence cīņā par lielākajiem renovācijas projektiem.

«Šķiet, ka dabas katastrofas amerikāņus parāda gan no labākās, gan no sliktākās puses,» secina «The Economist». Un tā ir pilnīga taisnība, jo līdzās ziņām par krāpšanu un tukšo māju izlaupīšanu ir arī stāsti par tiem, kas varonīgi glābuši cilvēkus, riskējot paši ar savām dzīvībām.