Reģionu līderi: Neredzam valdības ilgtermiņa plānus attiecībā uz ceļu nozares finansējumu

Viņš norādīja, ka valsts budžeta prioritātēs iezīmējas veselības aprūpe, aizsardzība, kā paliekoša prioritāte, demogrāfija un izglītība, bet nekur nav redzama prioritāte «ceļi», un nekur nav saredzams piedāvājums, kas notiks ar finansējumu šai nozarei.

«Ja šis jautājums drīz neizkustēsies, neizslēdzu, ka varētu būt pašvaldību ģenerālstreiks. Ceru, ka līdz tam nekad nenonāks, bet esam tuvu kritiskajam punktam. Nākamos divus gadus ceļiem būs daudz naudas, bet jau šodien jābūt atbildei, kas būs pēc tam, un šī nauda nerisinās ceļu tīkla problēmas,» uzsvēra Krauklis.

RACA priekšsēdētājs pauda bažas, ka šobrīd nav skaidrs, kādā veidā valsts rūpēsies vai nerūpēsies par ceļu tīklu un finansējumu tam, un kas notiks ar pašvaldību ceļiem. Viņaprāt, būtu jāmaina arī finansējuma proporcija valsts un pašvaldību ceļiem, kā arī būtu nepieciešams skaidri iezīmēt, ka akcīzes nodokļa daļa, kas aiziet ceļiem, katru gadu palielinātos.

«Nepieciešams izstrādāt ļoti skaidru grafiku par akcīzes nodokļa palielinājumu ik gadu, tieši ceļu infrastruktūrai. Tagad šī nauda aiziet vispārējā budžetā un tur, kur nu kuru reizi valdība izdomā to izmantot. Skaidri jāiezīmē grafiks, kādā veidā nonākt pie tā, ka akcīze pilnībā aiziet transporta infrastruktūrā, ko dara arī kaimiņvalstis, kurās ir labāka situācija šajā nozarē,» norādīja Krauklis.

Viņaprāt, nav skaidrs, kas notiks, kad beigsies Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu nauda, un līdzekļu kritums vismaz pašreizējā situācijā izskatās dramatisks. Tāpat, pēc Kraukļa domām, ceļu tīkla jautājums ir ļoti cieši saistīts ar izglītības jomu un skolu tīklu, taču sasaiste starp Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Satiksmes ministrijas (SM) plāniem šajos jautājumos ir formāla, bet ne reāla.

«Tikai ar pašvaldību budžeta līdzekļiem šo problēmu nevar un nevarēs atrisināt. Latvijai ir raksturīgi, ka tā nozare, kas visvairāk kliedz, naudu arī iegūst, un ne vienmēr tā prioritāte ir tā vajadzīgākā. Jāturpina aktualizēt šo jautājumu atkal un atkal,» uzsvēra RACA priekšsēdētājs.

Pasākuma laikā mediji tika iepazīstināti arī ar trim no septiņiem jaunajiem RACA sastāvā esošajiem novadu domju priekšsēdētājiem. Arī viņi pauda bažas par šobrīd pastāvošo situāciju šajā nozarē. Balvu novada domes priekšsēdētājs Aigars Pušpurs (ZZS) sacīja, ka līdzekļu trūkums ir jūtams un šā iemesla dēļ nācies pārtraukt arī dažus izsludinātos iepirkumus ceļu sakārtošanai.

«Bijām izsludinājuši iepirkumus dažiem ceļa posmiem, bet nācās tos pārtraukt, jo līdzekļu trūkums darīja savu. Trīs posmu vietā mēs par iedalīto naudu varam sakārtot divus ceļa posmus. Naudas, kas tiek iedalīta, pietiek maziem darbiem, ja izdara ko lielāku, tad jādomā, vai pietiks naudas līdz gada beigām sniega tīrīšanai un ceļu uzturēšanai,» norādīja Pušpurs.

Savukārt Madonas novada domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču (ZZS) uztrauc neziņa par nozari ilgtermiņā. Viņš skaidroja, ka pie esošā finansējuma izdarīt var maz un lauku ceļi lielus ieguldījumus nav redzējuši aptuveni 30 gadus. Pēc viņa domām, šobrīd iespējams runāt tikai par ceļu uzturēšanu un situācija satrauc arī novada iedzīvotājus.

Visbeidzot, Saldus novada domes priekšsēdētājs Reinis Doniņš (ZZS), runājot par situāciju savā novadā, atklāja, ka novada iedzīvotāji ar esošo ceļu stāvokli ir apmierināti tik ilgi, kamēr ceļi ir izbraucami, taču, ja tiek apdraudēta pieeja veselības aprūpei un izglītībai, situācija kļūst bīstama. Viņš piebilda, ka runāt par līdzekļu pietiekamību šobrīd nevar un, lai novadā pilnībā atjaunotu visus ceļus, būtu vajadzīgi vismaz 20 gadi.