Šī ir apmeklētāju iecienīta apskates un atpūtas vieta, kas atrodas tuvu Aglonai un netālu no Aglonas – Krāslavas autoceļa. Velnezers suģestē ar savu noslēpumainību – tas ir 17 metrus dziļš – un neparasti dzidro gaišzaļo ūdeni.
Apceļo Latviju ⟩ Netālu no svētās vietas Aglonas - noslēpumainais Velnezers
Šābrīža situācija ir sagādājusi mums visiem lielisku iespēju - apceļot Latvijas un Baltijas skaistākās, aizraujošākās un līdz šim neapmeklētās vietas. Tāpēc TVNET visas vasaras garumā ar saukli "Apceļo Latviju" piedāvās idejas brīvdienu maršrutiem - gan atskatoties uz agrāk veiktiem ceļojumiem, gan aprakstot tikko veiktos maršrutus.
Desmit kilometru attālumā no Aglonas, Škeltovas pagastā, priežu meža ielokā atrodas neliels ezers – Velnezers, saukts arī par Čertoku. Savu nosaukumu tas ieguvis, pateicoties mistiskiem notikumiem, kas apvij šo ezeru, un popularitāti tūristu vidū iemantojis savas unikālās krāsas dēļ. Ezers ir zaļgans, ar ļoti dzidru ūdeni. Lai aizsargātu šo ainaviski vērtīgo objektu, tā apkārtne 55 hektāru platībā jau gandrīz 40 gadus ir dabas liegums.
Ilgu laiku uz ezeru nebija norāžu, lai tūristi to mazāk apmeklētu. Taču cilvēku vēlmi ieraudzīt ezeru tas nemazināja, un nu tas kļuvis par vienu no populārākajiem tūrisma objektiem Aglonas novadā.
Ezera ūdenī ir ļoti maz izšķīdušo minerālvielu, tas ir ļoti dzidrs, reizēm caurredzamība var sasniegt pat vairāk nekā 10 metrus. Tajā praktiski nav ūdensaugu un zivju.
Neparasta ir arī krasta līnija. Lielākoties ezeriem krasts sākas ar augiem, bet Velnezeram ir tikai pavisam neliela, šaura augu josla gar pašu krastu. Tāpat ezera krasts nepārtraukti mainās. Tam atraujas gabali no krasta, kas ir nedaudz purvains, aizpeld saliņu veidā un nogrimst.
Zinātnieki savulaik stāstījuši, ka te bieži vien aparatūra pārstāj darboties.
Šajos mežos cilvēki bieži mēdz apmaldīties un nevar atrast ceļu uz mājām, vēsta nostāsti.
Ne tikai ezera stāvais krasts, bet, visticamāk, nostāsti ir tie, kas rada bailes un attur cilvēkus no peldēšanās tajā. Tie vēsta par Velnezera negatīvo enerģiju, par tajā izšķīdušajiem sāļiem, kas it kā kaitē veselībai.
Ezera apkārtnē ir sastopami arī aizsargājami augi, piemēram, silpurenes un staipekņi, tomēr dabas lieguma 55 hektāru lielā teritorija sugu skaita ziņā ir gana nabadzīga, un tā lielākā vērtība ir pats Velnezers.
Tā saglabāšana ir galvenais lieguma mērķis un mūsu atbildība.