/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/06/8217697t1h9851.jpg)
Latvijā nevajadzētu pārspīlēt Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību «Zapad» iespējamos draudus, šorīt LTV «Rīta panorāmā» paziņoja jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Vēstnieks: Nevajag pārspīlēt mācību «Zapad» iespējamos draudus (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināta no 4.rindkopas.)
Diplomāts uzsvēra, ka militārās mācības kā tādas nav nekas neparasts, katrai valstij ir tiesības attīstīt savas aizsardzības spējas, bet Latvijas puse vēlas, lai šis process notiek atklāti.
Taujāts par provokāciju iespējām «Zapad» laikā, Riekstiņš atzīmēja, ka šādas informācijas viņam nav un nevarētu arī būt, jo provokācijām pēc definīcijas jābūt negaidītām, tomēr viņš uzsvēra, ka šīs nav pirmās šāda veida mācības, tāpēc nevajag arī pārspīlēt iespējamos draudus. Mums jāpauž vēlme, lai šīs mācības tiktu rīkotas pēc iespējas caurspīdīgi, piebilda vēstnieks.
Arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis paziņoja, ka nekādus militārus draudus mācības pašlaik valstij nerada. «Nedomāju, ka kāds sāks militāras akcijas pret Latviju, Baltiju vai NATO,» sacīja politiķis, gan piebilsto, ka 100% garantijas, protams, nekam šajā pasaulē dot nevarot.
Vējonis skaidroja, ka viņa izteikumi par iespējamām provokācijām esot pārprasti - viņš vēlējies norādīt, ka šajā laikā informatīvajā telpā var tikt «iemesti» kādi apgalvojumi, kas var provocēt, piemēram, nepamatota kritika pret ANTO valstu karavīriem Latvijā.
Militārie draudi Latvijā joprojām ir zemā līmenī un nekādu reālu draudu pašlaik nav, uzsvēra prezidents, atzīmējot, ka vienlaikus arī valsts ir kļuvusi militāri spēcīgāka, ir atbraukuši NATO sabiedrotie, kas kopumā citiem dod signālu atturēties no kādām iespējamām militārām darbībām pret mums.
Vēstnieka vērtējumā, Latvijas un Krievijas attiecības nav vienkāršas, bet saskarsmes punkti ir atrodami, piemēram, valdību sarunas, robežas demarkācija, ekonomiskās attiecības, kultūras kontakti u.tml.
Riekstiņš sacīja, ka vienu lielāko izaicinājumu amatā viņam būtu grūti definēt, bet pilnīgi skaidrs ir, ka attiecību fonam būtiski kaitē Krievijas darbības Krimā un Austrumukrainā. Diplomāts vērtēja, ka Rietumu puse patiesi ir mēģinājusi sadarboties ar Krieviju, cits jautājums, ka Krievija ne vienmēr to ir novērtējusi.
«Nav grūti sabojāt attiecības, grūtāk ir tās veidot konstruktīvi,» piebilda Riekstiņš.