Igaunija atsaka akreditāciju «Rossija Segodņa» žurnālistiem

Kā tikmēr norādījis Igaunijas Eiropas Savienības Padomes prezidentūras preses dienests, tādas

mediju redakcijas, kas saņem norādījumus no valstu valdībām, nevar uzskatīt par neatkarīgām, un Igaunijas valsts iestādes patur sev tiesības atteikt tām akreditāciju.

«Šādā gadījumā mums ir darīšana nevis ar brīvo presi, bet ar propagandu. Prakse liecina, ka šādi kanāli neievēro labu žurnālistikas praksi un piedāvā nepilnīgu vai tendenciozu informāciju,» teikts prezidentūras preses dienesta paziņojumā, kas atsūtīts portālam «Rus.err.ee».

«Igaunija uzskata mediju brīvību par ļoti svarīgu vērtību, ko apliecina mūsu augstā divpadsmitā vieta starp 180 valstīm 2017.gada Pasaules preses brīvības indeksa vērtējumā. Mums ir daudzpusīga sadarbība ar medijiem un žurnālistiem arī no Krievijas, kuri savā darbā seko neatkarīgas žurnālistikas principiem un vērtībām. Tajā pašā laikā mēs esam pret naidīgas pārliecināšanas un propagandas izplatīšanu, aizbildinoties ar preses brīvību,» norādīts dokumentā.

«Lielākā daļa demokrātisko valstu un tās apvienojošo institūciju patiešām saprot dezinformācijas un propagandas radīto bīstamību. Konkrēti Eiropas Parlaments savā 2016.gada 23.novembra rezolūcijā nosaucis [Krievijas propagandas mediju] «Sputnik» par pseidoaģentūru,» tajā atgādināts.

Krievijas valstij piederošā un tās kontrolētā informācijas aģentūra «Rossija Segodņa» tika izveidota 2013.gadā ar prezidenta Vladimira Putina rīkojumu, likvidējot aģentūru «RIA Novosti». Par tās ģenerāldirektoru tika iecelts telekanāla «Rossija 1» vadītājs Dmitrijs Kiseļovs, kas tiek uzskatīts par Kremļa vadošo propagandistu.

2014.gadā Krievija izveidoja multimediju platformu «Sputnik», kas arī tiek vērtēta kā Kremļa propagandas instruments.

Kā ziņots, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass šā gada sākumā ieteica valsts amatpersonām nesniegt intervijas Krievijas propagandas medijam Igaunijā «Sputnik Eesti».