Mēs jums iemācīsim mīlēt pienu! Padomju laika atblāzma Latvijas skolās (4)

«Sviests», nevis «skolas piens»

Ar mērķi mudināt bērnus lietot piena produktus un veicināt pareizas ēšanas ieradumus programmu «Skolas piens» izglītības iestādēs ieviesa 2004. gadā. Līdz ar to vairāk nekā desmit gadus gan bērnudārzu audzēkņiem, gan vispārējo izglītības iestāžu 1.-9. klašu skolēniem katru mācību dienu ir iespēja saņemt glāzi piena bez maksas. Lielākie skolēni pienu var saņemt par pazeminātu cenu.

Ministrijās domā, ka programma guvusi lielu popularitāti, par ko liecina pieaugošais piena pieprasījums skolās. Tomēr skaidrs, ka

bērni vairāk priecātos par programmu «Skolas coca-cola», nevis par piena dzeršanas iespēju.

Zemkopības ministrijas dati liecina, ka pērnajā skolas sezonā bērni izdzēruši 4220 tonnas piena. Patiesībā daļa izlieta podā, peļķē vai labākajā gadījumā nonākusi skolotājas kaķa trauciņā. 12 darbības gados izlietotas 29 632 tonnas piena un piena produktu. Valsts atbalsts piena dzeršanai šajos gados bijis 12,9 miljoni, Eiropas Savienības – 5 miljoni eiro.

Priežu ielokā, dažus simtus metru no jūras Pumpuru vidusskola atgādina zaļu oāzi. Pumpuru vidusskolas audzēkņi, tāpat kā pārējie mazie jūrmalnieki, dzer pārtikas rūpniecības uzņēmumu grupā «Food Union» ietilpstošās AS «Rīgas piena kombināts» (RPK) zīmola «Rasēns» pienu 200 ml iepakojumā. Līdz 9. klasei Pumpuru vidusskolā mācās apmēram 300 bērnu vai mazliet vairāk. Tātad 300 «Rasēni» dienā, un tā katru dienu. Izklausās jauki - maza paciņa, no kuras sūkt pienu caur salmiņu.

Parkā, mežā, pie skolas – visur varēja ieraudzīt mazas piena paciņas ar mikipelei līdzīgo gotiņas tēlu, pērnās mācību sezonas estētiskos iespaidus raksturo pedagogi un vecāki.

Vai šajā mācību gadā tetrapaku invāzija turpināsies?

Ideja par piena paciņu, no kuras mazie malko pienu, ir jauka, bet praksē nedarbojas, nopūšas dabas zinību skolotāja Aija Liģere. Ne visiem bērniem garšo piens. Labākajā gadījumā viņi nemaz neņem piena paciņu, sliktākajā «izcūko» - iedzer dažus malkus un izmet.

Darbinieki nes mājās un pankūkas cep vai kaķim dod.

«Stāv pie siltumnīcas četrus mēnešus un neskābst nenieka. Biezais iepakojums kamīnā vai krāsnī nedeg,» stāsta skolotāja. Saplēst un sadedzināt nevar, toties blīkšķus taisīt var! «Mēs nokauninām bērnus. Viņi tikai māj ar galvu un dara atkal,» saka Liģere.

Izlietais piens

Skaidrs, ka situācija Pumpuru vidusskolā nav unikāla, jo 2016./2017. mācību gadā mazajos iepakojumos mācību iestādēm kopumā tika piegādātas 2243 tonnas piena. Liet bērniem pienu glāzēs vai izdalīt mazos piena iepakojumus parasti izvēlas, aptaujājot vecākus, skaidro Zemkopības ministrijā.

Pirms dažiem gadiem Pumpuru skolas bērniem pienu krūzītēs lēja no piena automātiem. Skolotājas mazos pierunāja iemalkot pienu. Tad automātus aizvāca un skolas ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs «Fēnikss» sāka sadarbību ar RPK.

«Kad bija automāts, bērni mazliet pacūkojās, bet mēs aprunājāmies un viss bija kārtībā. Mēs ieguldām darbu, lai attīstītu bērnos videi draudzīgu domāšanu, bet te mūsu visu acu priekšā piena paciņas katru dienu pārvēršas atkritumu grēdā un turpina piesārņot pasauli,» saka dabaszinību skolotāja. Pēc viņas domām, iepakojuma izvēle nav piemērota bērnu uztverei un vajadzībām.

«Man saka: «Nelec uz ecēšām.» Tomēr šī situācija nupat jau sāk pamatīgi kaitināt.»

«Problēma mums ir zināma,» saka Jūrmalas pilsētas Izglītības pārvaldes Vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Guntis Bileskalns. Sešām Jūrmalas skolām ēdināšanas pakalpojuma sniedzējs piegādā pienu no RPK. Problēmas ir vairākas: RPK piedāvā tikai 200 ml iepakojumā fasētu pienu «Rasēns». Otrkārt, lai gan produkts atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām un tam ir piešķirta norāde «Kvalitatīvs produkts» jeb «Zaļā karotīte», «Rasēns» tiek gatavots, izmantojot nedaudz atšķirīgu tehnoloģiju - tas tiek pasterizēts ļoti augstā temperatūrā, kas maina tā garšu, un tā ir savādāka nekā parastajam pienam. Rezultātā ir bērni, kuriem šāds piens vienkārši negaršo.

Viņi saka, ka mājās pienam ir cita garša.

Mazie atver paciņu, paniekojas un izmet vai kaut kur atstāj. «Turklāt fasējumam ir kāda neērta īpašība: ja atver, ir jāizdzer. Ja pusizdzertās paciņas iemet atkritumu urnā, piens tek laukā.»

Pašvaldība piekrīt Pumpuru skolas pedagogiem, ka piens paciņās nav labākais variants, un sola, ka jaunajā mācību gadā radīsies iespēja skolām piegādāt pienu, kura lietošana neradīs piesārņojumu un kas skolēniem garšos.

Mazs iepakojums - liels piesārņojums

Attiecībā uz piena produktu nodrošināšanu skolās līdzšinējā kārtība nav mainījusies - produktu piegādātāju izvēlas un produktus nodrošina atbalsta pretendents, skaidro ZM preses un sabiedrisko attiecību vadītājs Kaspars Funts. Tilpuma ierobežojumi bērniem piegādātajam pienam nav noteikti. Pienu izglītības iestādēm var piegādāt standarta iepakojumos, kādi ir pieejami tirgū, - gan litra vai lielākos iepakojumos, gan 200 ml vai 250 ml iepakojumos, skaidro ministrijas pārstāvis. Kādu pienu piegādāt, izglītības iestādes parasti pārspriežot ar vecākiem un izvēloties kopīgi.

1083 skolu un bērnudārzu ir iesaistīti piena programmā. Pērnajā sezonā pienu dzēra 235 447 – gandrīz tikpat, cik 2015./2016. skolas gadā. Piena dzērēju skaita kāpums bijis stabils kopš 2010. gada, kad piena programma piedzīvoja kritumu.

ZM stāsta, ka mazā tilpuma piens «Rasēns» tiek iepakots paciņās, kurām ir tā sauktā FSC sertifikāta zīme.

Šī kvalitātes zīme apliecina, ka iepakojums ir videi draudzīgs un tiek atbalstīta ilgtspējīga mežu apsaimniekošana, to saglabāšana.

«Produkta iepakojumā kombinēts papīrs, plastmasa un alumīnijs. Pie mums šādu iesaiņojumu nepārstrādā, bet gan apglabā poligonos vai kombinētā veidā pārdod citām valstīm,» citās domās ir vides organizācijas «Zaļā brīvība» pārstāvis Jānis Brizga. Turklāt, jo vairāk mazo iepakojumu, jo vairāk atkritumu un lielāks piesārņojums.

Papīrs zemē sadalās, bet alumīnijs un polimērs tur paliek mūžīgi, stāsta vides eksperts.

Lietuvā un Igaunijā šādus iepakojumus pārstrādā, bet pie mums sapresē un apglabā zemē. Brizga saka, ka mazo piena paciņu sastāvs ir tāds pats kā nelegālajiem atkritumiem, kas zili melniem dūmiem jūnija vidū dega Jūrmalas nelegālajā izgāztuvē.

«Tas ir absurds,» rezumē Zemes draugu Ilgtspējas skolas koordinatore Zane Ruģēna. Pēc viņas domām, piena dalīšana mazajās paciņās, kas pēc tam mētājas apkārt, neveicina cieņas veidošanos pret produktu. Ruģēna atgādina, pa tetrapaku pārstrāde nav triviāla. «Es negribu apšaubīt programmas ideju, bet nevar taču izlemt, kā ir pareizi un kā vajag visiem.»

Izklausās pēc gudra, bet vispārīga lēmuma, ko nevar realizēt.

Pēc viņas domām, nav visi bērni jāspiež dzert pienu, jo daudziem tas negaršo. «Ir jābūt izvēlei, citādi būs kā ar putru padomju laiku bērnudārzos. Pieaugot cilvēks uz to nevar paskatīties, lai gan ēdiens ir veselīgs. Kalciju un vitamīnus var atrast citos produktos.»