Baltais cukurs laba degviela mazajam jeb izplatītākie mīti!

Mīts Nr. 1 – bērna organismam ir nepieciešams baltais cukurs

Šis ir viens no izplatītākajiem uzskatiem, ar ko savā praksē saskaras uztura speciālists. Vecāki tic, ka baltais cukurs, šokolāde, tās izstrādājumi un konditoreja ir laba degviela bērna organismam, bet tā nav taisnība. Gan pieaugušā, gan bērna organisms var iztikt bez šiem produktiem pilnībā, un veselībai tas nāks tikai par labu. Ogļhidrātus bērns var iegūt no citiem produktiem – maizes, putraimiem, augļiem un to sulām. Protams, ir izņēmuma gadījumi, piemēram, bērni sportisti ar palielinātu fizisku slodzi, kuriem šokolāde var būt nepieciešama tūlītējai enerģijas atjaunošanai. Taču nekas no tā, kas satur mākslīgi pievienotu cukuru, nav domāts normālam ikdienas patēriņam.

Mīts Nr. 2 – brokastīs bērnam ir labi dot musli un brokastu pārslas

Iegādājoties musli vai brokastu pārslas, ir nepieciešams pievērst uzmanību cukura daudzumam tajos – tas var būt ārkārtīgi liels. Vislabāk izvēlēties klasiskos musli un pārslas bez piedevām - biezās cukura kārtiņas, šokolādes gabaliņiem, ka arī bez kaltētajiem dārzeņiem, jo tie satur ļoti daudz papildus pievienota cukura. Klasiskos produktus var papildināt ar svaigiem augļiem, piemēram, zemenēm vai mellenēm.

Mīts Nr. 3 – piens ir vienīgais kalcija avots

Kaulu attīstībai ir nepieciešams uzņemt kalciju. Vecāki ir labi informēti, ka viens no kalciju saturošiem produktiem ir piens, bet, dodot to 1–3 gadus vecam bērnam, ir jāievēro mērenība – bērnam dienā ieteicams izdzert 250–500 ml piena. Tomēr govs piens nebūt nav vienīgais piena produkts, kuru mazais varētu lietot. Neskaitot pienu, kalciju saturoši ir arī skābpiena produkti – biezpiens, bezpiedevu jogurts un kefīrs. Izcils kalcija avots ir arī siers. Tāpat pastāv arī speciāli piena dzērieni, kuri paredzēti mazuļiem pēc gada vecuma.

Mīts Nr. 4 – nedrīkst bērnam ļaut spēlēties ar produktiem, jo tas veicina necieņu pret ēdienu

Bērnam vajag atļaut spēlēties ar produktiem, lai viņš iepazītu jaunas garšas rotaļājoties. Bērns vispirms ēd ar acīm, un rīvētu dārzeņu salāti, kas ir pastāvējuši eļļā, viņam nav pievilcīgi. Ēdienam ir jābūt krāsainam, spilgtam, interesanti izkārtotam un pasniegtam, piemēram, uz šķīvja, uz kura attēlots mīļākās multfilmas varonis. Tas bērnam veicina interesi pret ēdienu. Ja bērns vēlas piedalīties gatavošanas procesā, noteikti ir jāļauj viņam pieskarties produktiem, sajust to tekstūras, garšas, vērot, kā mainās produkta krāsa un smarža, to gatavojot. Protams, neaizmirstot, ka bērnam ir jāiemācās lietot arī darbarīki.

Mīts Nr. 5 – bērni nedrīkst ēst marinētu un konservētu pārtiku

Daudzi vecāki izvairās saviem bērniem dot marinētus un konservētus dārzeņus, uzskatot, ka bērnu gremošanas sistēma vēl nav nobriedusi, lai patērētu šādu pārtiku. Patiesībā nelielos daudzumos marinēta un konservēta pārtika nenodarīs kaitējumu – bērns, sākot no aptuveni divu gadu vecuma, droši var apēst, piemēram, mazu, konservētu gurķīti. Taču marinēta un konservēta pārtika nekādā gadījumā nav pilnvērtīga alternatīva svaigai produkcijai. Tiklīdz produkts tiek marinēts vai konservēts, tam strauji zūd vitamīnu un minerālvielu daudzums.

Atgādinām, ka organizācija Mammamuntetiem.lv sadarbībā ar Latvijas Pediatru asociāciju, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadošajiem speciālistiem un Latvijas Diētas ārstu un uztura speciālistu asociāciju un ar portāla Aptaclub atbalstu vienojušies sociālā informatīvajā kampaņā Mazais nav lielais, lai pievērstu sabiedrības un jo īpaši – vecāku uzmanību mazu bērnu pareiza uztura nozīmei.