Pavļuts noliedz, ka topošā partija «Par» varētu būt «Vienotības» «rezerves lidlauks» (1)

Pavļuts stāstījis, ka jaunas partijas izveidi ar draugiem un domubiedriem apspriedis vairāk nekā gadu, bet pie konkrētas rīcības nonācis šā gada sākumā, kad notikusi pirmā sapulce ar apmēram 30 dalībniekiem. «Pazīstu daudzus cilvēkus, kurus vieno sajūta, ka vairs nav par ko balsot. Pirms pāris gadiem, zobus sakožot, vēl varēja balsot par «Vienotību», bet nu arī šī izvēle vairs nešķiet pieņemama,» vienu no partijas dibināšanas motīviem minējis Pavļuts.

Pēc politiķa vārdiem, «Vienotības» biedri jaunajā partijā būs mazākums, «varbūt kādi 5%», tāpēc «saukt mūs par «Vienotības» «rezerves lidlauku«... nu tā ir tāda tumsonība». «Domāju, ka liela daļa «Vienotības» biedru nedz justos pie mums komfortabli, nedz arī īpaši būtu gaidīti. Ir arī «Vienotības» biedri, par kuriem mēs priecātos,» piebildis Pavļuts.

Lai arī topošās partijas manifestā ierakstīta frāze, kas liek domāt par lielāku pretimnākšanu nepilsoņiem, Pavļuts noliedzis, ka «Par» būtu gatava sadarboties ar «Saskaņu». «Tieši prokremliskas koalīcijas risks man un maniem domubiedriem bija viens no pamudinājumiem, kas lika rīkoties. Tā nav nākotne, kādu mēs vēlamies ieraudzīt. Ar impērisku režīmu atbalstītājiem mums nebūs pa ceļam.»

Savukārt runājot par iespējamajiem sadarbības partneriem, Pavļuts kā pirmos minējis Jauno konservatīvo partiju, kas guva labus panākumus Rīgas domes vēlēšanās. «Es dziļi cienu Bordāna kungu. Es nepiekritu viņa konservatīvajiem uzskatiem virknē jautājumu, bet mēs esam vienisprātis par to, ka Latvija nevar piederēt dažiem oligarhiem.»

«Es redzu virkni saskarsmes jomu ar partiju «Progresīvie«. Mēs neesam tik sociāldemokrātiski, bet mūsu sociālā un ekonomiskā politika drīzāk būtu pa kreisi no centra, nevis izteikti labēja, kāda tā Latvijā bijusi. Ja Latvijas politikā turpinātu darboties «Vienotība», arī ar to redzu labas iespējas sadarbībai. Es tikai ceru, ka viņi pārvarēs iekšējās līderības problēmas. Par citām partijām man grūtāk runāt. Diezgan grūti iztēloties valstiski atbildīgu koalīciju bez nacionālās apvienības, kaut gan mums ir būtiskas uzskatu atšķirības nacionālajos jautājumos, nemaz nerunājot par maksātnespējas administratoru «kliķes» ietekmi. Tajā pašā laikā valsts attīstības jautājumos mēs varētu vienoties,» vēlamo sadarbības partneru uzskaitījumu turpinājis Pavļuts.

Starp spēkiem, ar kuriem sadarboties, Pavļuts nav pieminējis Zaļo un zemnieku savienību, kas gan esot dažās jomās sevi parādījusi kā pragmatisku un pieredzējušu spēku, «tomēr acīmredzamā atkarība no Lemberga un tuvināšanās ar «Saskaņu» mūs dara ļoti bažīgus».

«Kamēr šī ēna nebūs novērsta, sadarboties būs grūti. Tagad mēs redzam, kā ZZS vada valdību, un nākas secināt, ka situācija ir diezgan paralizēta. Tā pašvaldību politika, ko ZZS gadiem realizējusi, tagad dod atsitienu. Skaidrs, ka skolu skaits Latvijā ir jāsamazina. Svarīgāks ir bērns un viņa nākotne, nevis darbavietas konkrētajā pašvaldībā. Diemžēl reālajā politikā tas bieži tiek aizmirsts. Tā ir šaura domāšana, kas paralizē attīstību,» savu pozīciju skaidrojis Pavļuts.