Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

Eksperts: Dividenžu palielināšana valsts kapitālsabiedrībās parādītu, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas (1)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Zane Bitere/LETA

Iecere valsts kapitālsabiedrībām celt dividendēs izmaksājamo apmēru, lai palielinātu fiskālo telpu 2019.gadā, parāda, ka īstermiņa vajadzības prevalē pār uzņēmumu normālu pārvaldību, sacīja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka, no vienas puses, uzņēmuma īpašniekam ir tiesības izņemt dividendēs tik, cik uzskata par nepieciešamu, bet, no otras puses, to vajadzētu darīt atbilstoši kapitālsabiedrību darbībai stratēģijai, nevis īstermiņa izdevumu segšanai.

Pēc viņa teiktā, viena uzņēmuma darbības stratēģijā var būt dividendēs izmaksāt 100% no peļņas, savukārt cita 0% - tas jāvērtē pragmatiski atbilstoši katras kapitālsabiedrības finansiālajam stāvoklim, investīciju plāniem.

Grafs atzīmēja, ka šādu mērķtiecīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību no Latvijas gaida arī OECD un starptautiskajiem partneriem nevajadzētu solīt vienu, bet darīt citu.

Viņš atzina, ka kopumā līdzīga situācija mēdz būt arī pārējās Baltijas valstīs un arī tajās BKPI cenšas pievērst uzmanību korporatīvās pārvaldības jautājumiem.

Vienlaikus viņš piebilda, ka, palielinot dividenžu apmēru, valsts var negūt vēlamo fiskālo efektu tāpēc, ka kompānijas var nolemt grāmatvedībā pārplānot finanšu plūsmu un uzrādīt mazāku peļņu, lai īstenotu savus attīstības plānus.

Kā ziņots, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien, 22.augustā, žurnālistiem atzina, ka 2019.gada fiskālo telpu varētu paplašināt, īstenojot virkni pasākumu, tostarp uzliekot valsts kapitālsabiedrībām pienākumu valsts budžetā ieskaitīt lielākas dividendes.

Pēc Finanšu ministrijas informācijas, 2018.gadā pieejamie līdzekļi jeb fiskālā telpa plānota 60 miljonu eiro apmērā, savukārt 2019.gadā tā saruks līdz 19,9 miljoniem eiro, bet 2020.gadā tā varētu sasniegt 311,8 miljonus eiro.

Svarīgākais
Uz augšu